Vai Sanhosē panti (SP) ir tiesību avots? Skaidrs, ka SP nav patstāvīgie tiesību avoti, jo nesastāv no tiesību normām. Tomēr kālab tos nevarētu iekļaut tiesību palīgavotu lokā? D.Rezevska raksta, ka „materiālajā nozīmē ar tiesību avotu saprotam jebkuru un visus faktorus, kas jāņem vērā tiesību normu pielietošanā” (sk. Judikatūra kā tiesību avots: izpratne un pielietošana. AT Biļetens, nr.1, 2010, 28.lpp.). Apskatoties SP un it īpaši to piezīmes būtu grūti pamatot, kāpēc tie neietilpst palīgavotu grupā, ko mēdz apzīmēt ar jēdzienu „tiesību doktrīna” (protams, ciktāl tie attiecas uz tiesību jautājumiem, piem., 4.-8.p.). Vismaz šeit komentāros minētie argumenti nav pārliecinoši – „nesatur nekādu būtiski jaunu pozitīvu apgalvojumu, uz kuru būtu īpaši jāatsaucas” (cik vispār ir tādu LR tiesās izmantoto avotu, kas saturētu principiāli jaunus apgalvojumus; vai apkopojošs avots nav „palīgavots”), „pseidojuridiskā valodā pausta šo cilvēku kopīgā personīgā pārliecība” (jā, sava veida pasaules skatījums, bet argumentēts, gluži kā jebkura cita [tiesīb]zinātnes atziņa), „nav nekāds tiesību avots, ne arī palīgavots” un „nav TIESĪBzinātnieku viedoklis un nav arī doktrīna; [d]oktrīna ir doktrīna, nevis viedoklis” (tiesībzinātnieki SP un to komentāru autoru vidū ir; un kas gan ir doktrīna tad, ja ne „pienācīgi argumentēts” viedoklis?).

Piedodiet, bet man liekas, ka jums būtu jāapmeklē psihologs vai pat psihiatrs.