Lieta un spriedums

Lietas apstākļi, var teikt, ir ikdienišķi: banka izsniegusi klientam kredītkarti, līgumā nosakot gan minimālos ikmēneša maksājumus kredīta atmaksai, gan procentu apmēru par kredīta izmantošanu. Par saistību izpildes kavējumu paredzēts līgumsods. Līgumā bankai noteiktas tiesības "vienpusēji atkāpties no līguma" un pieprasīt parāda atmaksu, ja klients neveic maksājumus saskaņā ar līguma noteikumiem. Klients savas saistības nav izpildījis, un banka, izmantojot pielīgtās tiesības, paziņojusi klientam par atkāpšanos no līguma un pieprasījusi parāda atmaksu desmit dienu laikā. Klients parāda atmaksu nav veicis, un banka cēlusi prasību tiesā par pamatparāda, līgumsoda un procentu piedziņu. Pirmās instances tiesa prasību apmierinājusi daļēji, un sakarā ar prasītājas iesniegto kasācijas sūdzību ierosināta kasācijas tiesvedība.

Senāts atzina, ka kreditors ir tiesīgs atprasīt parāda pamatsummu, kā arī līgumsodu un līgumiskos procentus, kas aprēķināti līdz atkāpšanās brīdim, bet no atkāpšanās brīža – tikai likumiskos procentus. Senāts norādījis, ka "sakarā ar nokavējumu Civillikums paredz līguma atcelšanu divos veidos, pirmkārt, tādu, kurā kreditoram ir tiesības prasīt līguma atcelšanu, otrkārt, tādu, kurā kreditors tiesīgs vienpusēji paziņot par līguma izbeigšanu".