I

Lietuvas Republikas Konstitūcijas preambulas saturu noteica dažādi apstākļi.

Pirmkārt – tā bija vēlme atspoguļot gadsimtiem ilgo Lietuvas valsts vēsturi (kura aizsākās 13. gadsimtā), lietuviešu tautas vēsturi, cīņu par tiesībām brīvi dzīvot savā etniskajā zemē, lietot savu dzimto valodu, rakstību, kopt savas tradīcijas, kultūru, paražas.

Otrkārt, bija svarīgi uzsvērt Lietuvas valstiskuma vēsturiski tiesiskos pamatus – 16. gadsimta Lietuvas Statūtus, kas pieder pie Eiropas tiesiskās kultūras mantojuma un spēcīgi ietekmējuši citu valstu tiesību sistēmas, kā arī Lietuvas valsts konstitucionālās tradīcijas (Polijas–Lietuvas valsts 1791. gada 3. maija Konstitūcija bija Eiropā pirmā kodificētā rakstveida konstitūcija. Tā tika pieņemta dažus mēnešus pirms Francijas 1791. gada Konstitūcijas. Turklāt Lietuvā no 1918. gada, kad pirmo reizi tika atjaunota tās valstiskā neatkarība, līdz 1990. gada 11. martam, kad tā tika atjaunota otrreiz, bija spēkā veselas sešas – trīs pagaidu un trīs pastāvīgas konstitūcijas, tāpēc vajadzēja norādīt, ka Lietuvas PSR konstitūcijas nav uzskatāmas par Lietuvas valsts konstitūcijām.)

Protams, bija ļoti svarīgi minēt arī tās fundamentālās vērtības, uz kurām lietuviešu tauta balstās, Konstitūciju pieņemot, un kuras tā apņemas ievērot, veidojot savu nākotni.