Google Spain lieta aktualizē jautājumu par to, kā saistībā ar straujo informācijas tehnoloģiju attīstību nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un vārda un informācijas brīvību, no otras puses. Šī lieta būtiski ietekmēs šobrīd notiekošo datu aizsardzības reformu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), izstrādājot Vispārējo datu aizsardzības regulu.² Publikācijā ir sniegts pārskats par EST galvenajām atziņām Google Spain lietā, kā arī vērsta uzmanība uz problemātiskiem un diskutējamiem jautājumiem saistībā ar šī sprieduma iespējamām sekām nākotnē.

Lietas būtība

Lietas pamatā ir sūdzība, ko Spānijas pilsonis Mario Kosteha Gonzaless (Mario Costeja González) iesniedza Spānijas Datu aizsardzības aģentūrai (Agencia Española de Protección de Datos). 1998. gadā Spānijas laikrakstā tika publicēts M.K. Gonzalesa vārds sakarā ar nekustamas mantas izsoli saistībā ar apķīlāšanu sociālās apdrošināšanas parādu dēļ, kas vēlāk kļuva pieejams internetā.

Neraugoties uz ilgo laika posmu kopš sākotnējās publikācijas, šī informācija parādās Google Search, kad tiek ievadīts Gonzalesa vārds. M.K. Gonzaless pieprasīja, lai viņa dati tiktu izdzēsti gan no laikraksta elektroniskās versijas, gan no meklētājprogrammas. Spānijas Datu aizsardzības aģentūra noraidīja sūdzību pret laikrakstu, uzskatot, ka attiecīgās informācijas publicēšana bijusi tiesiski pamatota.

Taču tā apmierināja sūdzību pret Google Spain un Google Inc., uzdodot izņemt datus no meklētājprogrammas indeksa, lai tie vairs neparādītos meklēšanas rezultātos.