Mūsdienās īpaši aktuāli ir dažādu mantisko jautājumu risinājumi, kas neizbēgami ir ietekmējis arī kriminālprocesa tiesisko reglamentāciju un praktisko izpildījumu. Mantisko jautājumu risinājuma gaitā kriminālprocesā var tikt skartas ne tikai t.s. ierasto kriminālprocesa dalībnieku, kā, piemēram, aizdomās turētā, apsūdzētā, cietušā u.c., intereses, bet arī citu personu intereses, kurām attiecīgajā procesā nav t.s. pastāvīga dalībnieka statusa. Šajā aspektā nozīmīgi pievērsties Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 111.¹ pantā noteiktajam kriminālprocesa dalībniekam – aizskartajam mantas īpašniekam.

Rakstā aplūkota aizskartā mantas īpašnieka kā kriminālprocesa dalībnieka tiesiskās reglamentācijas attīstība no 2009. gada, kad šāds tiesiskais statuss KPL tika iekļauts, līdz raksta tapšanas brīdim,¹ kā arī sniegts ieskaits šī procesa dalībnieka izpratnes un tiesiskā statusa problemātiskajos aspektos. Atklājot problemātiskos aspektus, izteikti un līdz ar to publiskai diskusijai nodoti atsevišķi priekšlikumi to risinājumam.

1. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesiskās reglamentācijas attīstības apskats

Šobrīd spēkā esošais KPL tika pieņemts 2005. gada 1. aprīlī² un spēkā stājās 2005. gada 1. oktobrī, tādējādi nomainot līdz šim spēkā esošo Latvijas Kriminālprocesa kodeksu³ (turpmāk – LKPK). Šo likumu salīdzinoša analīze ļauj atzīt, ka kriminālprocesu reglamentējošo tiesību normu izmaiņas uzskatāmas par būtiskām un tās skārušas gan procesa pamatnoteikumus, uzbūvi, vispārīgos u.tml. jautājumus, gan arī konkrētu tiesisko jautājumu regulējumu.

Kā būtiskas vērtējamas arī izmaiņas kriminālprocesa dalībnieku lokā, to izpratnē un tiesiskajos statusos.⁴ KPL, salīdzinot ar LKPK, tika iekļauta atsevišķa nodaļa, kas veltīta kriminālprocesa dalībniekiem. Kā jau esmu norādījusi iepriekš,⁵ šāda pieeja, lai arī pozitīvi vērtējama, tomēr netika konsekventi realizēta, jo ne visi kriminālprocesa dalībnieki tika iekļauti un tiesiski reglamentēti šajā nodaļā. Līdz ar to vairāku kriminālprocesa dalībnieku tiesiskā statusa reglamentācija epizodiski tika un joprojām ir iekļauta citās KPL nodaļās, savukārt vairākām personām, kuru intereses un tiesības procesa gaitā var tikt skartas, netika paredzēts nekāds procesuāls statuss. Pie pēdējām 2005. gada publikācijā norādīju arī tās personas, attiecībā uz kuru mantu var tikt pieņemti kriminālprocesuāli lēmumi mantisko jautājumu risināšanas gaitā, bet kurām nav pastāvīga procesuālā statusa, kā, piemēram, apsūdzētais vai aizdomās turētais.⁶

Šāda situācija saglabājās nemainīga līdz 2009. gada pavasarim, kad ar 2009. gada 12. marta likumu,⁷ kurš stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, tika pieņemti kārtējie grozījumi KPL un likums tika papildināts ar jaunu kriminālprocesa dalībnieku – "kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks". Likumdevēja motivācija šāda statusa ieviešanai publiski pieejamos likumprojekta pieņemšanu dokumentējošos materiālos⁸ nav pieejama. Attiecīgā likumprojekta anotācijā tieši par šī grozījuma veikšanas nepieciešamību nekas nav minēts, kas izskaidrojams ar to, ka sākotnējā likumprojekta versijā tas nemaz nav. Grozījumi tiek iniciēti no Tieslietu ministrijas puses uz 2. lasījumu, kur tikuši akceptēti. Nekādas diskusijas Saeimas plenārsēdē par šo jautājumu nav bijušas. Starp 2. un 3. lasījumu no Tieslietu ministrijas puses priekšlikumā notiek korekcijas, proti, ja uz 2. lasījumu attiecīgais dalībnieks tiek dēvēts par "kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieku", trešajā lasījumā jau tiek lietots jēdziens "kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks".

Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesiskais statuss pamatā tiek reglamentēts jaunpieņemtajā KPL 111.¹ pantā, kura sākotnējā redakcija ir šāda:

"KPL 111.¹ pants. Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības:

1. mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu;

2. iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu."

Tāpat jaunā redakcijā tika izteikts arī KPL 151. pants, paredzot tajā arī aizskartā mantas īpašnieka pratināšanu, kurš sākotnēji izteikts šādā redakcijā:

"KPL 151. pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā.

(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku pratina kā liecinieku."

Neilgi pēc minēto grozījumu pieņemšanas jau izteicu savas kritiskās piezīmes par to, tostarp norādot gan uz nepilnībām attiecīgā dalībnieka nosaukuma formulējumā, gan paredzētajā tiesību lokā,⁹ gan arī attiecībā uz neskaidrībām kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka pratināšanas procesuālajā kārtībā.¹⁰ Skatot tālākos notikumus, jāatzīst, ka izteiktā kritika daļēji ir tikusi sadzirdēta un pēcāk veikti grozījumi gan KPL 111.¹ pantā, gan KPL 151. pantā.

Grozījumi KPL 151. pantā veikti 2010.