Likumdevējs, bet jo īpaši izpildvara Ziemassvētkus nesvin un Vecgada ballītei negatavojas. Tas jāsecina gandrīz katra gada nogalē, raugoties uz normatīvo aktu lavīnu, kas nobrūk pār Latvijas iedzīvotāju galvām.

Arī šī reize nebija izņēmums. Likumi gan šoreiz uz pēdējo brīdi netika atlikti, toties Ministru kabineta noteikumi bira kā no pārpilnības raga: 28. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināti 46 Ministru kabineta noteikumi, bet 29. un 30. decembrī – katru dienu pa 18.

Visi šie Ministru kabineta noteiktumi stājās spēkā ar 2016. gada 1. janvāri, tātad ideāltipiskam likumpaklausīgam pilsonim, lai zinātu, kādas ir viņa tiesības un pienākumi, sākot ar Jaunā gada pirmo dienu, visa gadumija būtu bijusi jāpavada, gremdējoties portālos vestnesis.lv un likumi.lv, un arī tad būtu visai mazticams, ka censonim izdotos īsajā dažu dienu laikā pievārēt, piemēram, 65 lappuses garos akcīzes preču noteikumu grozījumus,¹ profesiju klasifikatora jaunumus 73 lappušu apjomā² vai teju 100 lappušu garumā izurbties cauri izmaiņām, kas pēc divām dienām būs spēkā veselības aprūpes organizācijā un finansēšanā.³

Sevišķs turklāt ir gadījums ar "Noteikumiem par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas valdībā tika pieņemti tikai 2016. gada 5. janvārī, attiecīgi izsludināti 6. janvārī, tomēr ir "piemērojami ar 2016. gada 1. janvāri".

Jau vairākus gadus Latvijā rit diskusijas par normatīvo aktu radīšanas procesa kvalitāti un kvantitāti, turklāt otrā tiek bezcerīgi saukta par "normu plūdiem" (uz šo problēmu savulaik uzmanību cita starpā vērsa arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, aicinot kritiski izvērtēt valsts ģenerēto normatīvo aktu apjomu).

Kāds, protams, teiks, ka mūsdienīgā valstī dzīve ir tik komplicēta un normatīvā regulācija tādēļ tik sarežģīta, ka visiem visi likumi tāpat nemaz nav jāzina (un tas tiešām nav iespējams). Tomēr šķiet, ka "laba likumdošana" (par to kā par mērķi pēdējā laikā ļoti daudz tiek runāts tiesību zinātnē) diezin vai izpaužas kā normatīvo aktu kaudzes dažas dienas pirms to spēkā stāšanās vai pat pēc tās.