Attīstot un pilnveidojot brīvības atņemšanas soda izpildes kārtību, tai skaitā notiesāto resocializāciju, kā arī ņemot vērā plānus jaunas ieslodzījuma vietu infrastruktūras izveidošanai Latvijā, iespējams nākotnē būtu pilnveidojama arī soda progresīvās izpildes sistēma brīvības atņemšanas soda izpildē Latvijā. Tādējādi raksta ietvaros tiks pievērsta uzmanība soda progresīvās izpildes principa piemērošanai ārvalstīs un iespējamajiem variantiem, kā varētu tikt pilnveidota soda progresīvās izpildes sistēma Latvijā.

Tā kā soda progresīvās izpildes sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir notiesāto resocializācija, raksta ietvaros uzmanība tiks pievērsta arī resocializācijas attīstībai, tai skaitā ārvalstīs. Notiesāto resocializācijas kā brīvības atņemšanas soda satura nozīme brīvības atņemšanas soda izpildē vairs nav jāpierāda, un nepieciešamība paplašināt notiesāto iespējas iesaistīties dažādos resocializācijas pasākumos brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā jau ir pašsaprotama.

Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijā¹ tika noteikti brīvības atņemšanas soda elementi – forma (soda veids un tā izpildes kārtība – režīms) un saturs (notiesātā resocializācija – sociālās uzvedības korekcija un sociālā rehabilitācija). Atbilstoši koncepcijā paredzētajam tiem jābūt savstarpējā līdzsvarā un viens no tiem nedrīkst dominēt pār otru. Neapšaubāmi, resocializācijas pasākumu daudzveidīgums un pieejamība ir atkarīga arī no ieslodzījuma vietām pieejamā finansējuma apjoma. Taču šī raksta mērķis nav uzsvērt pietiekama finansējuma nepieciešamību, bet gan apskatīt iespējas notiesāto resocializāciju īstenot arī ar tādu pasākumu palīdzību, kas prasa mazākus finanšu resursu ieguldījumus, piemēram, moderno tehnoloģiju izmantošana un sabiedrības iesaistīšanās notiesāto resocializācijā. Jāpiebilst, ka raksta ietvaros tiks pievērsta uzmanība tieši notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļiem, proti, līdzekļiem, kas vērsti uz to, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes.

Brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā un Lielbritānijā

Latvijā

Latvijā kopš 1994. gada brīvības atņemšanas soda izpilde notiek atbilstoši soda progresīvās izpildes principam. Latvijas Sodu izpildes kodeksa² 50.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī notiesātā optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Latvijā atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajam ir septiņi soda izciešanas režīmi: soda izciešanas režīma zemākā, vidējā un augstākā pakāpe slēgtajā cietumā, zemākā un augstākā soda izciešanas režīma pakāpe daļēji slēgtajā cietumā, soda izciešanas režīms atklātajā cietumā un soda izciešanas režīms audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Līdz 2015. gada 1. februārim brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā tika izskatīti jautājumi par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, kā arī notiesātā, kas izcieš sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pārvietošanu uz brīvības atņemšanas iestādi vai atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Ar 2014. gada 2. oktobra likumu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" tika reformēta nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas kārtība, t.sk. tika likvidētas administratīvās komisijas. Ar minēto likumu tika izveidotas izvērtēšanas komisijas, kurās tiek izskatīti tikai jautājumi par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu.

Soda izciešanas režīma mīkstināšana

No Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.