Likumu vajag izprast un pareizi piemērot, bet grozīt tikai tad, kad bez grozījumiem dzīvot kļūst grūti
Septītie grozījumi Administratīvā procesa likumā pārsvarā skar administratīvo procesu tiesā, taču vairākas izmaiņas ietvertas arī normās, kuras regulē administratīvo procesu iestādē. Apsveicami, ka grozījumi Administratīvā procesa likumā notiek reti, jo par nozari atbildīgā Tieslietu ministrija likumprojektus par grozījumiem Administratīvā procesa likumā izstrādā un virza iesniegšanai Saeimā tikai tad, kad ir sakrājies zināms skaits nozīmīgu, konceptuālu izmaiņu. Administratīvā procesa likuma daļa par administratīvo procesu iestādē ietver normas ar dažādu detalizācijas pakāpi un dažādu juridisko slodzi. Noteikumi, kas regulē administratīvo procesu iestādē, lielākoties ir vispārējo tiesību principu (piemēram, labas pārvaldības principa, procesuālā taisnīguma principa, procesuālās ekonomijas principa) konkretizācija likuma tekstā. Daudzas no normām, kuras regulē administratīvo procesu iestādē, ietver nenoteiktos tiesību jēdzienus un tādēļ dod iespēju tās saprātīgi konkretizēt atbilstoši daudzveidīgajām dzīves situācijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.