Ministrijas kompetences novērtējums

Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2015.–2016. gada stratēģijai¹ ministrijas misija ir tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas personu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā, drošā sabiedrībā un likuma varas prevalēšanā. Savā darbībā ministrija vadās pēc tiesiskas valsts pamatprincipiem: atklātība, tiesiskā paļāvība, proporcionalitāte, atskaitīšanās un mērķtiecība, lai sasniegtu savus politikas mērķus visefektīvākajā veidā.

Šis uzstādījums noteic ministrijas ikdienas darbību ikvienā jomā, tajā skaitā pildot tās funkcijas un uzdevumus, kas ietekmē cilvēktiesību politikas tālākveidošanu. Atbilstoši ministrijas nolikumam² ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību, reliģisko tiesību un procesuālo tiesību jomā. Ministrija atbild arī par sodu politikas izstrādi, īstenojot kriminālsodu un administratīvo sodu politiku. Izstrādājot valsts politiku katrā no šīm jomām, Tieslietu ministrija tālāk attīsta Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības, un tas ir ministrijas saturiski svarīgākais ieguldījums cilvēktiesību attīstībā Latvijā.

Vienlaikus ministrija ir atbildīga par tiesību sistēmas attīstību kopumā, kas tajā skaitā izpaužas, sniedzot atzinumus par visiem citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, kā arī attīstības plānošanas dokumentu projektiem. Ministrijas pienākums vērtēt katra projekta atbilstību tiesību sistēmai, t.sk. cilvēktiesību aizsardzības prasībām, ir būtisks pienesums, lai Satversmē un starptautiskajos dokumentos nostiprinātās cilvēktiesības Latvijā tiktu aizsargātas katrā tiesību nozarē un politikas jomā. Vērtējot Tieslietu ministrijas devumu cilvēktiesību jomas attīstībā, nevar neminēt vēl divas darbības jomas: Tieslietu ministrija regulāri piedalās kā pieaicinātā persona Satversmes tiesas procesos, ar saviem viedokļiem sniedzot ieguldījumu Satversmes tiesas judikatūras attīstībā. Tāpat ministrija sniedz atbildes uz privātpersonu iesniegumiem un iestāžu vēstulēm, kurās skaidro ministrijas viedokli sarežģītos un strīdīgos cilvēktiesību gadījumos.

Plašais mandāts norāda uz Tieslietu ministrijas būtisko lomu un atbildību Satversmē nostiprināto cilvēktiesību ievērošanai tiesību jaunradē un piemērošanas praksē. Tāpēc turpinājumā neliels vērtējums par Tieslietu ministrijas uzkrāto pieredzi, attīstot cilvēktiesību jomu Latvijā.

Vispārējs situācijas novērtējums

Satversmes 89. pants paredz: "Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem."³ Minētais Satversmes pants izsmeļoši norāda uz avotiem, kas definē Latvijā aizsargātās cilvēktiesības. Lai arī cilvēktiesību avoti ir skaidri definēti, tā nav statiska nozare un to tvērums un izpratne attīstās līdzi laikam.