Šobrīd mēs dzīvojam laikmetā, kurā prasība pēc informācijas pieejamības ir viena no sabiedrības pamatvajadzībām. Ar aizsardzību no valsts iejaukšanās tiesībās uz vārda un informācijas brīvību vairs nav pietiekami, lai šo pamatvajadzību apmierinātu. Sabiedrība arvien vairāk sagaida, ka valsts ne tikai sniegs privātpersonu pieprasīto informāciju, bet arī pati ar savu iestāžu starpniecību sniegs informāciju tai par jaunākajām un aktuālākajām norisēm un lēmumiem.

Demokrātiskā tiesiskā valstī īpaša nozīme ir, lai valsts iestāžu informācija būtu pieejama visplašākā mērā plašsaziņas līdzekļiem, lai tie varētu efektīvi izpildīt savu funkciju un atspoguļot šo informāciju tālāk – izmantot ne tikai ziņām, bet arī pētnieciskiem nolūkiem, sabiedriskām izmeklēšanām u.