1. Tiesību institūta saturs

1.1. Normatīvais regulējums un plānotie grozījumi

2000. gadā tika pieņemts šobrīd spēkā esošais Valsts civildienesta likums.¹ Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "f" apakšpunkts paredz, ka viens no dienesta attiecību izbeigšanās pamatiem ir valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšana. Taču likums pieļauj ierēdni saglabāt amatā pēc pensijas vecuma sasniegšanas, šādā gadījumā ir nepieciešams iestādes vadītāja pamatots rīkojums, bet attiecībā uz iestādes vadītāju – ministra rīkojums.

2014. gadā Saeimā tika iesniegts Valsts dienesta likumprojekts.² Attiecībā uz rakstā pētāmo institūtu, tas paredz nelielas izmaiņas. 29. pantā ir paredzēts viens no dienesta attiecību izbeigšanās pamatiem pensijas vecumu sasniegušas personas atbrīvošanai ar iespēju personu saglabāt dienestā.³ Taču šī norma paredz ierobežojumu dienesta attiecību saglabāšanai, jo noteikts, ka personu dienestā var atstāt ne ilgāk kā uz diviem gadiem.⁴ Šāda izvēle likumprojektā izdarīta, lai sekmētu izvērtējumu personas nepieciešamībai dienestā, tādējādi atstāšana amatā nenotiktu uz nesamērīgi gariem termiņiem un nebūtu formāla.⁵ Tā kā nav zināms, kad un vai šis likumprojekts tiks pieņemts, pašreiz spēkā esošajā Valsts civildienesta likumā ir plānoti grozījumi, kas tieši skar pētījumā aplūkoto jautājumu.

Plānotie grozījumi, kas šobrīd ir pieņemti Saeimā 2. lasījumā, paredz izslēgt no Valsts civildienesta likuma 7. panta 4. punktu, kas nosaka, ka pensijas vecumu sasniegusi persona nevar ieņemt vietu valsts dienestā, kā arī izslēgt Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "f" apakšpunktu.⁶ Šādas izmaiņas tika atbalstītas, pamatojoties uz Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu.⁷ Taču, lai gan šie grozījumi Saeimā tika pieņemti, tie netiek vērtēti viennozīmīgi, jo uz 3. lasījumu ir iesniegts Saeimas deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums atjaunot šobrīd izslēgto Valsts civildienesta likuma 7. panta 4. punktu.⁸ Likumprojekts līdz raksta sagatavošanas brīdim nav skatīts 3. lasījumā, tāpēc autores rīcībā nav informācijas par to, vai Saeima mainīs savu lēmumu attiecībā uz izslēgto normu. Taču, ja deputātes L. Čigānes priekšlikums netiks atbalstīts un tiks saglabāti 2. lasījumā pieņemtie grozījumi, tas var radīt vairākas problēmsituācijas.

Savu viedokli par plānotajiem grozījumiem, akcentējot vairākas iespējamās problēmsituācijas, ir izteikusi arī Valsts kanceleja. Viens no apstākļiem, uz ko norāda Valsts kanceleja, ir fakts, ka nav notikusi padziļināta analīze attiecībā uz iespējamām sekām, ja Valsts civildienesta likums 41. panta "f" apakšpunkts tiktu izslēgts.⁹ Tas, ka attiecībā uz šī panta izslēgšanu nav notikušas diskusijas, ir redzams arī no Saeimas sēdes stenogrammas.¹⁰ Tādēļ autore piekrīt Valsts kancelejas izteiktajam viedoklim par nepieciešamību veikt detalizētu izpēti attiecībā uz šī institūta izslēgšanu no Valsts civildienesta likuma. Turklāt, kā norādījusi Valsts kanceleja¹¹ un Saeimas Juridiskais birojs,¹² gadījumā, ja šādi grozījumi tiek pieņemti, būtu jāparedz pārejas noteikumi. Šādi noteikumi būtu jāparedz tāpēc, ka ierēdņiem, kuriem tuvojas valstī noteiktais pensijas vecums, iespējams, ir radusies tiesiskā paļāvība, ka viņiem būs iespēja saņemt atlaišanas pabalstu, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.