Nepamatotas iedzīvošanās institūta attīstība Kopējā modeļa projektā

Kopējā modeļa projekts (turpmāk – Kopējais modelis) tika izveidots, pamatojoties uz vairākiem iepriekš uzsāktiem Eiropas un starptautiska mēroga projektiem.¹ Tas ir vairāku gadu desmitu ilgu neatkarīgu pētījumu un akadēmiķu ar pieredzi privāttiesībās, salīdzinošajās tiesībās un Eiropas tiesībās darba rezultāts.

Dokumenta autori ir norādījuši, ka Kopējais modelis var tikt izmantots kā iedvesmas avots, lai atrastu veiksmīgus risinājumus privāttiesībās.² Kādā Latvijas pētījumā arī pausts viedoklis, ka progresīvākās valstis ieviesīs savos likumos sev piemērotas normas, kuru pieņemšana savu loģisko risinājumu dēļ uzlabos tiesisko regulējumu un tuvinās valsti Eiropā atzītiem risinājumiem.³

Pašlaik, kad kopš Kopējā modeļa publicēšanas ir pagājuši vairāk nekā astoņi gadi, var teikt, ka tā nozīme nav maza. Kopējais modelis tiek izmantots, izskatot lietas Eiropas Savienības Tiesā, kā arī dalībvalstu augstākajās tiesās, atsaucoties uz dokumentu tiesu gala nolēmumos, piemērojot to tieši vai izmantojot to paralēli nacionālajām tiesībām, kad tās sakrīt ar Kopējā modeļa noteikumiem.⁴ Primāri to var novērot Holandes, Igaunijas, Spānijas un Zviedrijas augstāko tiesu nolēmumos.⁵ Zviedrijā vien Augstākā tiesa sešu gadu laikā astoņas reizes savus nolēmumus ir pamatojusi ar Kopējā modeļa normām un citkārt uz tām atsaukusies.⁶ Savukārt jaunajos Katalonijas un Ungārijas Civilkodeksos, Beļģijas drošības noteikumos, Skotijas līgumtiesību grozījumos un Čehijas Civilkodeksā jau ir ietverti Kopējā modeļa noteikumi,⁷ un praktiķi norāda, ka šo akadēmisko tekstu nedrīkst neņemt vērā.⁸

Kopējais modelis ir strukturēts desmit grāmatās. Nepamatotas iedzīvošanās institūtam ir veltīta atsevišķa grāmata – VII grāmata –, kura sastāv no 23 pantiem. Tā balstīta uz vienu kopīgu principu: ja kāda persona no citas ir nepamatoti ieguvusi labumu, pēdējai ir tiesības to atprasīt.⁹

VII grāmatas noteikumi, tāpat kā citu Kopējā modeļa grāmatu noteikumi, ir ņemti no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajām tiesībām un tradīcijām. Autori gan atsakās norādīt, tieši kuru valstu noteikumi ir iedvesmojuši VII grāmatu, iespējams, lai atturētu normu piemērotājus izmantot konkrētās valsts jau nostiprinājušos interpretāciju. Tomēr līdz šim veiktajos pētījumos,¹⁰ kuri gan nav bijuši padziļināti, teikts, ka VII grāmatas konceptuālie pirmsākumi atrodami Vācijas un Anglijas tiesībās.

Kopējā modeļa sistēma savas struktūras dēļ ir krietni pārskatāmāka iepretim Civillikuma sistēmai, kurā iespējamas četras dažādas izejas pozīcijas un subsidiāra piektā. Normu piemērotājam atliek secīgi apskatīt katru pantu, lai nonāktu pie atbildes, vai atbildētājam ir pienākums ko atlīdzināt. Šī shēma prasa atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kuri regulēti atsevišķās grāmatas nodaļās. Ilustratīvi tā atainota attēlā kā piltuve, jo izejas pozīcija ir viena un ar dedukcijas palīdzību iespējams nonākt pie atbildes uz jautājumu: "Vai ir pamats iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai?"

Prasījumu no nepamatotas iedzīvošanās sistēma Kopējā modelī

Ņemot vērā, ka iedzīvošanās institūta pamatprincipi ir vienādi gan Civillikumā, gan Kopējā modelī, jēdzienu "netaisna" un "nepamatota" atšķirībai nav jāpiegriež liela uzmanība.