Pašlaik esam Latvijas simtā gada svinību vidū, pēc pāris nedēļām gaidāma to virsotne – Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
Īpaši aktīvi publikas apziņā šai laikā tiek atsvaidzināti tieši valsts dibināšanas laika notikumi. Tomēr, domājot par Latviju, ne mazāk svarīgi ir saprast arī tālāku pagātni, bez kuras 1918. gada 18. novembra izrāviens nekādā gadījumā nebūtu bijis iespējams.
Tas ir 19. gadsimts, kas aizsākās ar patiešām milzīgu pagrieziena punktu – zemnieku (tātad – latviešu un igauņu) atbrīvošanu no dzimtbūšanas Krievijas impērijas Baltijas guberņās 1816.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
