Ir palikušas pāris dienas līdz 13. Saeimas vēlēšanām. Brīdī, kad lasītājus sasniegs šis "Jurista Vārds", vēlēšanu cīņas būs sasniegušas savu kulmināciju. Lai gan jau vismaz pāris nedēļas Latvijas informatīvajā telpā ir tāds "troksnis", kāds iepriekš nav pieredzēts, un ir grūti pat iztēloties, kādi būs fināla akordi.

Deputātu kandidāti cenšas viens otru pārkliegt visos iespējamos veidos, un racionālas politiskas diskusijas diemžēl ir atkāpušās tālās aizkulisēs: faktiski standarts ir absurdi solīt vienlaikus samazināt nodokļus un palielināt pensijas un pabalstus, tāpat kā nevienu vairs pat nešokē apņemšanās "uzspridzināt šo valsti un sistēmu" un "sākt visu no nulles". Tomēr arī situācijā, kad liekas, ka ne ar ko vairs nav iespējams pārsteigt, to diemžēl vēl var izdarīt.

Vienu šādu satricinājumu piedzīvoju, klausoties radio kādas sīkpartijas pārstāvja viedoklī par nepieciešamību atjaunot Latvijā nāvessodu. Viņaprāt, tas būtu piespriežams par ekonomiskiem noziegumiem – lai blēži beidzot pārstātu izzagt valsti. Turklāt tas būtu nosakāms par nodarījumiem, kas paveikti visā laika posmā kopš valsts neatkarības atjaunošanas (tātad ar atpakaļejošu spēku). Vienlaikus šī partija iesaka noteikt Latvijā vienas instances tiesu, lai paātrinātu tiesas spriešanu – tātad kļūdu iespējamība, šādā procesā piespriežot nāvessodu, partiju neuztrauc. Kad žurnāliste lūdza nosaukt vismaz vienu situāciju vai konkrētu cilvēku, kam būtu piespriežams nāvessods, runātājs it kā saminstinājās un atzina, ka varbūt arī ar ekonomiskajiem noziegumiem būtu tomēr tā kā drusku par maz un nāvessodu varētu piespriest tādos gadījumos, kad izdotos lietai "piemest klāt" vēl arī kādu seksuālo noziegumu. Turpretī par valsts nodevību nāvessods, pēc viņa domām, nebūtu piespriežams, jo nevienu nedrīkstot sodīt par viņa uzskatiem.

Pat ja atmestu universālo principu par cilvēka dzīvību kā augstāko vērtību un neņemtu vērā arī simtkārt pierādīto patiesību, ka nevis soda bardzība, bet neizbēgamība novērš noziedzību, ļoti gribējās, lai žurnāliste raidījumā būtu uzdevusi deputātu kandidātam arī dažus personiskākus jautājumus. Piemēram, vai viņš spēj iztēloties, ka pats (patiesi vai nepatiesi apsūdzēts) nonāk šāda bezierunu tribunāla priekšā, vai viņš pats gribētu būt tiesnesis vienas instances nāvessoda mašinērijā, un vai viņš pats arī būtu ar mieru pašrocīgi uzņemties nāvessoda izpildi, resp., kur partija plāno ņemt nepieciešamos bendes, kas novestu līdz galam "revolucionāro tribunālu" spriedumus?

Var, protams, mierināt sevi ar cerību, ka šādi cilvēki Latvijas parlamentā neiekļūs (to gan uzzināsim pēc nedēļas). Tomēr fakts, ka šādas idejas izskan publiski un sabiedrībā neizraisa tūlītēju aktīvu noliegumu kā galēji nepieņemamas, t.i., ar Satversmi, tiesiskas valsts ideju un cilvēktiesībām pilnīgi nesavienojamas (vismaz neesmu dzirdējusi par šādu reakciju), ir biedējošs.

Pirmsvēlēšanu laiks ir ļāvis gaismā "izspraukties" tādiem asniem, kas noteikti ir ārpus demokrātiskas valsts ietvara robežām, turklāt plašās publiskās diskusijas dažādos medijos šādām šķietami marginālām idejām ir piešķīrušas plašu publicitāti. Nevar noliegt, ka brīvā sabiedrībā katram ir tiesības uz savu viedokli, taču pārsteidz tas, cik mierīgi un pat nenoskurinoties ļaujam pār sevi līt šādu ideju straumei.

Gribētos cerēt, ka šis tikko minētais ekstrēmais piemērs kalpos par vēl vienu pamudinājumu katram 6. oktobrī doties uz Saeimas vēlēšanām un atbildīgi īstenot savu pilsoņa pienākumu. Nenobalsojot par savu politisko izvēli, mēs ļaujam mūsu vietā izlemt citiem.

Otrs aicinājums "Jurista Vārda" lasītājiem – pat šajā politiski trauksmainajā rudenī domāt par savu jurista ikdienu 2019. gadā. Tikai oktobrī vienīgo Latvijas profesionālo tieslietu izdevumu "Jurista Vārds" var abonēt par īpaši izdevīgām akcijas cenām!

Aicinām lasītājus izmantot šo iespēju un arī nākamgad likt lietā mūsu žurnāla publikācijas gan savā jurista tālākizglītībā un ikdienas darbā, gan sekojot līdzi diskusijām par Latvijas tiesiskās sistēmas problēmām un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Ar cerību, ka šīs diskusijas palīdzēs arī jaunā likumdevēja darbā un stiprinās Latviju kā cilvēku cienošu, demokrātisku, tiesisku, drošu un labklājīgu Eiropas valsti!