Kāds ir labums no preču zīmes reģistrācijas? Viens no būtiskākajiem – preču zīmes īpašniekam ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot apzīmējumus, kas ir identiski vai sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi.1 Šāds likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (turpmāk – LPZ) formulējums var radīt jautājumu: vai tiešām preču zīmju aizsardzību var izmantot tikai pret komersantiem? Mūsdienās preču zīmes reģistrē un izmanto ne tikai komersanti, bet arī citi subjekti – biedrības,2 nodibinājumi,3 advokātu biroji,4 reliģiskas organizācijas,5 šķīrējtiesas,6 politiskās partijas7 un pat pašvaldības.8 Vai pret šādām personām konflikta gadījumā nav iespējams aizsargāties?
Likums pieļauj, ka tiesības uz preču zīmi var iegūt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.9 Tādējādi preču zīmju īpašnieki netiek diskriminēti pēc to juridiskās formas. Par reģistrētu preču zīmju īpašniekiem var būt kā komersanti, tā sabiedriskā labuma organizācijas un politiskās partijas. Tomēr pretrunīga var šķist šādu personu motivācija savā darbībā izmantot reģistrētas preču zīmes.
Saskaņā ar LPZ 1. pantā ietverto definīciju preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm. Pakalpojumu zīmes definīcija ir identiska – to lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem. Vai reliģiska organizācija ir uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus? Vai tāda ir politiskā partija?
Saskaņā ar Komerclikumu "uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
