Ik gadus rajonu tiesās kā pirmajā instancē tiek izskatītas ap 30 tūkstošiem civillietu, ap pieciem tūkstošiem tur taisīto spriedumu tiek pārsūdzēti apelācijas instancē un apmēram tūkstoš divsimt lietās galīgo vārdu saka kasācijas instance Augstākā tiesa. Izplatīts ir uzskats, ka viss jau ir noteikts likumos, tiesnesis ir pakļauts likumam un viņam atliek tikai atrast īsto likuma normu un jau var taisīt spriedumu. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk, jo likumā nevar noteikt, cik būs taisnīga īres maksa par dzīvokli Rīgas centrā vai Torņakalnā, cik lielai jābūt kompensācijai par satiksmes negadījumā zaudētu roku vai aci, cik tūkstošus eiro piespriest par godu aizskarošu ziņu izplatīšanu. Kā atšifrēt tos nesenos bagātniekus, kas pēkšņi piesaka maksātnespēju un lūdz atbrīvot no saistībām simtos tūkstošu eiro apmērā? Kad ticēt vai neticēt atbildētāja apstrīdētam dokumentam? Cilvēktiesību attīstība ir novedusi pie tā, ka gandrīz katru spriedumu var pārsūdzēt. Tāpēc diemžēl daudzas tiesu lietas tiek skatītas ilgus gadus.

Laiku pa laikam tiesās parādās vai nu atsevišķas īpaši sarežģītas lietas vai lietu nosacītas kategorijas, kas liecina par problēmām likumos vai to iztulkošanā un piemērošanā. Tieši tajās īpaša nozīme ir zinātnieku pētījumiem, atziņām un skaidrojumiem. Proti, likuma "Par tiesu varu" 1. pantā rakstīts, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam, bet no tā nedrīkst secināt, ka zinātnieku teorijām un skaidrojumiem nav nekādas ietekmes.