Neatkarīgi no tā, kāds ir katra personīgais viedoklis par globālo sasilšanu, nav iespējams noliegt, ka vide – gaiss, ūdeņi, zeme – tiek piesārņota un piesārņojums ir tāda apmēra, ka rada negatīvu iespaidu arī uz dzīves kvalitāti. Šī problēma ir atzīta, un, šķiet, valstis cenšas īstenot pasākumus piesārņojuma mazināšanai. Tomēr varētu to darīt labāk.

Daudz vides standartu uzlabošanā dara Eiropas Savienība (ES), kura lepojas ar vieniem no pasaules augstākajiem vides standartiem. ES ir uzstādījusi vides mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020., 2030. un 2050. gadam, 2050. gadā sasniedzot videi neitrālu Eiropu. Savukārt līdz 2020. gadam ES mērķi ir samazināt siltumnīcas gāzu emisijas, palielināt atjaunojamās enerģijas ieguvi un izmantošanu, kā arī palielināt energoefektivitāti. Vides mērķu sasniegšanai ES ar direktīvu palīdzību cenšas dalībvalstīs uzstādīt vienotas un augstas vides prasības. ES ir pieņēmusi direktīvas gaisa kvalitātes, ūdens kvalitātes, atkritumu apsaimniekošanas, degvielas tīrības un citos jautājumos. Piemēram, ļoti pozitīvi ir novērtēta ES iniciatīva no 2021. gada aizliegt tirgus apritē vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus.

Tomēr, kā tas konstatēts Eiropas Revīzijas palātas un 15 valstu audita institūciju pētījumā, valstīm nav diez ko labi veicies, piemēram, samazināt gaisa piesārņojumu, kas tiek atzīts par būtiskāko risku veselībai. 2019. gada 30. janvārī tika publiskots ziņojums par gaisa kvalitāti,¹ kas tapis, pārbaudot ES gaisa kvalitātes standartu ievērošanu astoņās dalībvalstīs, kā arī septiņās valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Vienīgā no pārbaudītajām valstīm, kas nebija pārkāpusi ES gaisa piesārņojuma ierobežojumus, bija Igaunija, savukārt pārējo valstu valdības, kā tas konstatēts ziņojumā, nav piešķīrušas šim jautājumam pietiekamu prioritāti.

Jānorāda, ka arī Eiropas Komisija, īstenojot pārkāpuma procedūras, nav spējusi panākt, ka dalībvalstis ievērotu gaisa kvalitātes prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. Pagājušā gadā līdz Eiropas Savienības Tiesai nonāca tikai sešu dalībvalstu pārkāpuma procedūras, tomēr no ziņojumā pārbaudītajām septiņām dalībvalstīm, kurās konstatēti gaisa kvalitātes prasību pārkāpumi, tikai Ungārija un Rumānija bija to valstu vidū, kuru pārkāpumu procedūras ir nonākušas līdz tiesai. Savukārt Slovākija un Spānija, kā arī Čehija, kas ziņojumā nav pārbaudīta, 2018. gada maijā izvairījās no tiesvedības, paziņojot par pasākumiem, kas uzlabos gaisa kvalitāti saprātīgā termiņā.

Ziņojumā konstatētais par situāciju dalībvalstīs parāda, ka vides jautājumiem līdz šim nav piešķirta nepieciešamā uzmanība, lai arī no ES puses ir nākušas vairākas iniciatīvas vides kvalitātes uzlabošanai. Tomēr vienlaikus ir jāņem vērā, ka vides jautājumi nav paši galvenie, kas šobrīd satrauc Eiropas sabiedrību vai kurus sabiedrība apzinās kā problēmjautājumus. Kā to rāda pēdējās Eirobarometra veiktās aptaujas,² eiropiešus visvairāk satrauc migrantu (40 %) un terorisma (20 %) jautājums. Klimata izmaiņas satrauc tikai 16 % eiropiešu, bet vides jautājumus kā aktualitāti ir norādījuši tikai 9 % iedzīvotāju.