Viens no svarīgiem publiskā iepirkuma posmiem ir publiskajā iepirkumā iesniegto piedāvājumu pārbaude, kad iepirkuma komisijas locekļiem ir jāizlemj, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā un vai pretendenta iesniegtais piedāvājums ir atbilstošs visām iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām. Lai sabiedrībā tiktu veicināta uzticamība publisko iepirkumu procesam un publisko iepirkumu procesā iesaistīto iestāžu un atbildīgo personu godprātībai,¹ ir svarīgi vienoties par mehānismiem, kas mazinātu nepamatotu un kļūdainu lēmumu skaitu izslēgšanas un noraidīšanas jautājumos, ka arī nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku prevenciju.

Risinot šo problēmu, 2013. gadā likumdevējs bija izšķīries par labu administratīvajai sodīšanai – no 2013. gada administratīvā atbildība par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu un iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto prasību kandidātiem un pretendentiem neievērošanu bija paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.²³ pantā.

LAPK 166.²³ panta pirmajā daļā iekļautais izslēgšanas sastāvs paredzēja: "Par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu – uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro". Savukārt LAPK 166.²³ panta otrajā daļa iekļautais noraidīšanas sastāvs paredzēja, ka par iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā – uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro² (turpmāk rakstā – analizējamie sastāvi).

Raksta mērķis ir pievērst uzmanību analizējamo sastāvu tapšanas priekšvēsturei, īpatnībām, prevencijas efektivitātei, kā arī piedāvāt autora redzējumu attiecībā uz analizējamo sastāvu perspektīvām.

Analizējamo sastāvu teorētiskie un praktiskie problēmjautājumi

Analizējamais LAPK 166.²³ panta regulējums šajā kodeksā tika konceptuāli ieviests ar 2013. gada 25. aprīļa likumu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā",³ tāpēc par būtisku avotu normas ratio legis noskaidrošanai ir uzskatāms likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)⁴ (turpmāk – Anotācija).

No Anotācijas izriet, ka administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 166.²³ pantu bija iecerēta kā atbildība par materiālu pārkāpuma sastāvu. Minētais izgaismo vairākus teorētiskus un praktiskus problēmjautājumus administratīvās atbildības piemērošanā.

Analizējamajos sastāvos vienīgi fakta konstatācija par administratīvā pārkāpuma protokola esamības faktu, tajā iekļauto ziņu un norādes uz pārkāpuma kvalifikāciju atreferēšana nav un nevar būt pamats personas atzīšanai par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un soda noteikšanai. Administratīvā pārkāpuma protokolam un sākotnējam lēmumam, ar kuru persona tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir jāsatur skaidrs un nepārprotams personas pieļautā pārkāpuma apraksts un juridiskā kvalifikācija.⁵ Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas, nolēmumā jākonstatē arī pie administratīvās atbildības saucamās personas attieksme pret protokolā aprakstīto pārkāpumu, jāatreferē šīs personas paskaidrojumi, jānorāda pierādījumi, kuri pārkāpumu apstiprina, jāvērtē pie administratīvās atbildības sauktās personas izvirzītās versijas utt.