Režisors Alvis Hermanis, tiešā un pārnestā nozīmē uzlikdams čekas maisus uz Jaunā Rīgas teātra skatuves izrādē "Vēstures izpētes komisija", ir mērķtiecīgi uzkūlis viedokļus par bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) tēmu, apzinoties, ka tā trāpīs, aizskars, sakustinās. Kaut gan skatuve izmantota par aktualitāšu mediju, tomēr izrāde nav tendencioza un arī nepauž režisora personisko viedokli. Tā bezpartejiski caur izpēti un lieliskiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem ļauj paraudzīties uz čekas varas laikmetu caur nekatru prizmu, nenostājoties nedz soģu, nedz piedevēju pusē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
