Pirms 30 gadiem, 1989. gada 9. novembrī, tika atvērta Austrumvācijas un Rietumberlīnes robeža, kurai drīz sekoja Berlīnes mūra fiziska nojaukšana un Vācijas atkalapvienošana. Šis notikums iezīmēja Dzelzs priekškara krišanu, komunisma sabrukšanu un neatkarības atgūšanu vairākās bijušajās PSRS valstīs. Par godu Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienai veikti vairāki pētījumi par sabiedrības noskaņojumu un jautājumiem, kas sabiedrību satrauc šobrīd, lai novērtētu komunisma sabrukuma sekas un ieguvumus.

Šā gada 15. oktobrī publicēts Pew Research Center pētījums par sabiedrības viedokli trīs desmitgades pēc komunisma sabrukuma.¹ Šajā pētījumā aptaujāti gandrīz 19 000 iedzīvotāju 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs, Krievijā, Ukrainā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijas iedzīvotāji šajā pētījumā netika aptaujāti.

Būtiskākie secinājumi, kas izdarīti pētījuma rezultātā, ir tādi, ka vairums Eiropas iedzīvotāju atbalsta demokrātiskās vērtības, bet uztraucas par to, kā demokrātija darbojas. Pētījumā, lūgti novērtēt pamatbrīvību nozīmību, respondenti kā prioritāras novērtēja vienlīdzību tiesas priekšā, dzimumu līdztiesību, preses un vārda brīvību. Pozitīvi vērtējams, ka apmierinātība ar dzīvi šajās trīs desmitgadēs ir ievērojami pieaugusi. Arī nākotnes prognozēs iedzīvotāji ir optimistiski par to mītnes valstu sadarbību ar citām Eiropas valstīm, kultūru un izglītību. Mazāk pozitīvi iedzīvotāji vērtē labi apmaksātu darba vietu pieejamību, valstu politiskās sistēmas darbību un plaisas starp turīgajiem un nabadzīgajiem samazināšanu. Satraucoši, ka lielākajā daļā aptaujāto valstu vairāk nekā 60 % respondentu uzskata, ka vēlētajiem pārstāvjiem nerūp vēlētāju viedoklis.

Savukārt šā gada 3. septembrī nodibinājums Open Society Foundations publicēja pētījumu par iedzīvotāju noskaņojumu Centrāleiropā un Austrumeiropā.² Pētījumā aptaujāti vairāk nekā 12 500 cilvēku no Bulgārijas, Čehijas, Vācijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas. Baltijas valstu iedzīvotāji šajā pētījumā netika iekļauti. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi jautājumi šodien uztrauc šo valstu iedzīvotājus, kā arī to attieksmi pret 1989. gada notikumiem.

Šis pētījums situāciju Eiropā zīmē drūmāku nekā iepriekš aplūkotais pētījums, norādot, ka 2019. gadā demokrātiju pamati abās Dzelzs priekškara pusēs tiek tricināti. Proti, iedzīvotāji aptaujās pauduši bažas par pieaugošo populismu, ekonomisko nevienlīdzību un uzticības mazināšanos demokrātiskām institūcijām. Katrā aptaujātajā valstī (izņemot Vāciju, kur tie ir 50 %) vairāk nekā 60 % respondentu norādīja, ka tiesiskums attiecīgajā valstī ir apdraudēts. Taču arī iedzīvotāju iesaistīšanās pilsoniskās aktivitātēs, aktīvi paužot savu viedokli, aptaujātajās valstīs pēdējā gada laikā ir bijusi augsta, gandrīz visās valstīs, izņemot Vācijā, pārsniedzot 60 %.

Šie pētījumi paceļ vairākus sarkanos karodziņus, taču vienlaikus parāda, ka Eiropas sabiedrībai patiesi rūp, kādas vērtības valstī tiek ievērotas, un tā ir gatava iestāties par šīm vērtībām. Tāpēc Berlīnes mūra krišanas gadadiena ir labs brīdis, kad atskatīties atpakaļ, atcerēties un novērtēt ieguvumus, ko šis un turpmākie vēsturiskie notikumi ir nesuši Eiropas valstīm, tostarp arī Latvijai. Vienlaikus šie notikumi ir labs atgādinājums, ka iedzīvotāju neapmierinātība var veicināt pozitīvas sociālās, politiskās un ekonomiskās pārmaiņas.

Ievērojot aptaujās noskaidroto iedzīvotāju noskaņojumu, ar pārliecību var apgalvot, ka tie uz notikumiem nenoskatīsies no malas, bet aktīvi iesaistīsies demokrātisko vērtību aizsardzībā.