[1] Pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās tiesneši vairs neizskatīs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. pantā noteiktos atsevišķu lietu veidus un neuzliks administratīvos sodus kā sākotnējā instance. Tādējādi tiesnesis administratīvā pārkāpuma procesā vairs nedarbosies iestādes amatpersonas statusā un nepildīs kontrolējošās iestādes funkcijas, tiesa neveiks nolēmumu par soda izpildi kontroli. Autore iestādes kontrolējošās funkcijas izslēgšanu no tiesneša kompetences vērtē pozitīvi, jo tas ļaus samazināt tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kas līdz šim ir bijis ļoti ievērojams un patērē daudz laika resursu. Ieguvums – visās administratīvo pārkāpumu lietās vienāda nolēmumu pārsūdzības kārtība. Administratīvās atbildības likums ir novērsis līdz šim pastāvošās atšķirības starp lietām, ko tiesneši izskatīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. panta kārtībā, proti, tiesneša nolēmums tika pārskatīts tikai vienā instancē – apgabaltiesā, kā arī lietām, kurās tiesa divās instancēs pārskatīja sūdzības par iestāžu amatpersonu lēmumiem. Atšķirībā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa jaunais regulējums noteic, ka tiesa (tiesnesis) kontrolē visu procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību, nevis tikai augstākās amatpersonas pieņemtā lēmuma tiesiskumu un pamatotību. Tas nozīmē, ka tiesa (tiesnesis) kontrolēs arī to procesuālo lēmumu tiesiskumu un pamatotību, kas pieņemti administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, taču atsevišķi nav pārsūdzami. Sūdzības iesniedzējam, pārsūdzot augstākas amatpersonas lēmumu, būs tiesības izteikt sūdzībā iebildumus arī par atsevišķi nepārsūdzamiem administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros iestādē pieņemtiem lēmumiem.