Ja nu var būt kāds "realitātei tuvs" temats Latvijas jurisprudencē, tad tas noteikti ir nekustamas lietas kopīpašums un ar to saistītā problemātika, tādēļ ceram, ka šodienas "Jurista Vārds" gūs visplašāko lasītāju interesi.

Kopīpašuma rašanās diemžēl ir neizbēgama (mantošana, darījumi utt.), vienlaikus tiek uzskatīts, ka tas kā viens no īpašuma tiesību aprobežojumiem gan apgrūtina kopīpašniekus, gan potenciāli kaitē pašai lietai, kas var ciest no kopīpašnieku nevienprātības. Tādēļ gan normatīvais regulējums, gan tiesību zinātne atbalsta kopīpašuma izbeigšanu, kad tas ir iespējams.

Diemžēl Latvijā papildus dabiskajiem un neizbēgamajiem kopīpašuma rašanās cēloņiem savu negatīvo artavu pievienoja padomju okupācijas laiks un tam sekojošie denacionalizācijas procesi, kad ļoti bieži izveidojās kopīpašumi ar daudziem desmitiem mantinieku – jauno īpašnieku (kas ļoti ticams, nebūtu noticis, ja nami vai zeme tiktu 50 gadu garumā mantoti vai pārdoti normālā un pārdomātā procesā), papildus tam daudzi denacionalizētos īpašumus atguvušie, naudas trūkuma spiesti, tos drīzumā izpārdeva pa daļām, nesadalot dzīvokļu īpašumos, tādējādi stāvokli vēl vairāk samudžinot.

Šāda komplicēta situācija, protams, savukārt ir labvēlīga augsne tiesiskai neskaidrībai un nenoteiktībai, pretrunīgām interpretācijām un neviendabīgai tiesu praksei, kā arī situācijām, kad kopīpašums var tikt izmantots ļaunprātīgi, tai skaitā, lai izstumtu citus īpašniekus no kopīpašuma. Lai situāciju normalizētu, jau 2011. gadā bija tapis Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesu prakses apkopojums "Kopīpašums". Tomēr pretrunīgas interpretācijas turpinājās.

Sevišķu viļņošanos kopīpašuma problemātika radīja pagājušā gada nogalē, kad domu apmaiņā iesaistījās ne vien tiesību zinātnieki un praktiķi, bet arī tiesību politikas veidotāji – Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija un Tieslietu ministrija. Savukārt par sava veida spriedzes kulmināciju kļuva Senāta paplašinātā sastāvā pieņemtais 2019. gada 17. decembra spriedums un blakus lēmums, kurā kopīpašuma izbeigšanas problemātika aplūkota kopsakarā ar Civillikuma 1. pantā ietverto labas ticības principu un izteikts viedoklis par netaisnprātīgu prasību par kopīpašuma izbeigšanu.

Šajā žurnāla laidienā piedāvājam lasītāju uzmanībai abus minētos nolēmumus, kā arī vairākus to komentārus, ko snieguši gan ar lietu tieši saistīti tiesībnieki (senators, advokāts), gan citi lietpratēji. Tematisko laidienu papildina arī ar cita veida kopīpašuma jautājumiem saistītas publikācijas (dzīvokļa īpašums kā lietu tiesību objekts, dzīvokļu īpašnieku kopībai piederošā kopīpašuma lietošana).

Ņemot vērā tēmas aktualitāti, sagaidām gan aktīvu rakstu komentēšanu pie žurnāla elektroniskās versijas portālā juristavards.lv, gan aicinām lasītājus dalīties pārdomās, iesūtot redakcijai jaunus rakstus par kopīpašuma problemātiku un tās risinājumiem.