Likumprojekta autori norāda, ka tas izstrādāts ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī citus ar īres tiesībām saistītos jautājumus, kuru piemērošanā ir tikušas konstatētas problēmas.

Saistībā ar Likumprojektu un šobrīd notiekošajām diskusijām Saeimā žurnāls "Jurista Vārds" aicināja izteikties nozares pārstāvjus un ekspertus. Savu viedokli formulēja Tieslietu un Ekonomikas ministrija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome un zemesgrāmatas – īpaši pievēršoties projektā iekļautajam priekšlikumam veidot zemesgrāmatām piesaistītu īres līgumu reģistru un paredzot iespēju ierakstus tajā veikt uz privātu dokumentu pamata.

Arī citi interesenti ir laipni aicināti piedalīties domu apmaiņā par topošo īres attiecību regulējumu, iesūtot "Jurista Vārdam" savus viedokļus.

Tieslietu ministrija

1. Jauna dzīvojamo telpu īres regulējuma nepieciešamība

Tieslietu ministrija atbalsta jauna dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulējuma nepieciešamību un jau ilgstoši ir uzskatījusi, ka šobrīd spēkā esošais 1993. gada likums "Par dzīvojamo telpu īri" nenodrošina līdzsvarotu īrnieka un izīrētāja tiesību aizsardzības līmeni. Jau 2014. gadā, kad Satversmes tiesa atzina likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmo teikumu par atbilstošu Satversmes 105. pantam, Tieslietu ministrija uzskatīja, ka tikai zemesgrāmatā ierakstītiem īres līgumiem būtu piešķirams saistošs spēks attiecībā uz jauno dzīvojamās telpas īpašnieku.