Jebkura iniciatīva, kas attiecas uz valsts tautsaimniecībai tik būtisku jomu kā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība, vispirms ir rūpīgi diskutējama un apsverama. Tas jo īpaši attiecas uz politiķu aprindās dzimušām idejām. Viena no šādām idejām, kas bez jebkādas padziļinātas diskusijas radusi atspoguļojumu tiesību aktos, ir FKTK pievienošana Latvijas Bankai. Kā noteic likuma "Par Latvijas Banku" Pārejas noteikumu 3. punkts, Ministru kabinetam Saeimā ir jāiesniedz likumprojekts, kas cita starpā paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, "ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību". Šāds formulējums rada iespaidu, ka lēmums par FKTK likteni politiķu aprindās jau ir pieņemts un diskusijas šajā sakarā notiks vienīgi "ķeksīša pēc". Deleģējums valdībai šķiet nepārprotams un nesatur nekādu atrunu par to, ka šāds likumprojekts būtu izstrādājams, ņemot vērā lietderības novērtējuma rezultātu. Šāda politiķu rīcība neatbilst labai likumdošanas praksei, jo jautājums par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai vispirms bija risināms konceptuāli.