Kāpēc bija nepieciešama šāda valsts augstāko amatpersonu apspriede?

Latvijai par laimi līdz šim nav bijis lielas pieredzes ar ārkārtējām situācijām. Iepriekšējā reize, kad tāda varbūt varēja tikt izsludināta, bija 2008. gada ekonomiskā krīze. Šobrīd šāda ārkārtējā situācija ir izsludināta. Tas nozīmē, ka tiesiskais ietvars, tiesiskās attiecības, protams, mainās. Un, tā kā mums nav iepriekšējas pieredzes, kā rīkoties, valsts varas atzaru augstāko amatpersonu vidū bija vienprātība, ka ir nepieciešama šāda kopsēde, lai definētu vienotu izpratni par to, ko nosaka Satversme un kādi ir valsts darbības pamatprincipi ārkārtējās situācijas apstākļos. Un lai novērstu, ka pieredzes trūkuma dēļ konstitucionālie orgāni "apmulst" un nezina, kā rīkoties.

Mēs Satversmes tiesā tūlīt pēc tam, kad Ministru kabinets 12. martā pieņēma rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kā arī ņemot vērā tobrīd jau pieejamo Eiropas Savienības Tiesas paziņojumu, konstatējām principus, kas arī šajos apstākļos paliek nemainīgi, un meklējām iespējas, kā, vienlaikus rēķinoties ar sabiedrības veselības interesēm, šos mūsu darba pamatprincipus īstenot un nodrošināt, ka Satversmes tiesa turpina strādāt, īpaši ņemot vērā, ka likums mums nosaka lietu izskatīšanas termiņus, kas mums arī šādos apstākļos ir jāievēro.

Līdzīgi rīkojās arī citi konstitucionālie orgāni. Lai šo rīcību saskaņotu un panāktu vienotu izpratni, bija nepieciešama šāda koordinējoša kopsēde. Protams, jebkuros apstākļos mūsu virsmērķis ir viens – valstij ir jāturpina darboties arī ārkārtējās situācijas apstākļos, cilvēku tiesībām ir jābūt aizsargātām mums pieejamo līdzekļu un mūsu valsts rīcības brīvības ietvaros utt. Šie apsvērumi bija pamatā šādai konstitucionālo orgānu sanāksmei.

Mēs arī visi kopīgi strādājām pie šī paziņojuma, ko publicēja prezidents. Mūsu mērķis bija dot sabiedrībai skaidru signālu, ka visas trīs varas šajos apstākļos komunicē, tām visām ir vienota izpratne par turpmāko rīcību un tās ir gatavas cita citu atbalstīt.

Liekas arī, ka šāda konstitucionālo orgānu kopsēde un kopīgs paziņojums ir savā ziņā unikāls notikums Eiropā, nezinu citas valstis, kuras būtu tā rīkojušās. Tā ir nepieciešama jauna konstitucionāla prakse ārkārtējā situācijā. Šī mūsu vienotā pozīcija rāda cieņpilnās varas zaru attiecības Latvijā un visu mūsu gatavību kopīgi pārvarēt šos sarežģītos izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaras Latvija un citas pasaules valstis.

Tātad mums nav jāuztraucas, ka tiesiskums šajos apstākļos piekāpjas krīzes priekšā?

Noteikti nē, tam ir veltīts šī paziņojuma 6. punkts. Vienlaikus tomēr ir jāatceras, ka ārkārtējās situācijas apstākļos pamattiesības var tikt vairāk ierobežotas, jo ir jānodrošina sabiedrības intereses un drošība, šajā gadījumā – veselības aizsardzība. Starptautiskās cilvēktiesības satur noteiktus pamatprincipus, kas jāievēro ārkārtējās situācijās. Pareizā līdzsvara atrašana ir valdības un parlamenta uzdevums. Kad tiek lemts par cilvēktiesību ierobežošanu, protams, ir jāizvērtē, kāds ir sabiedrības apdraudējums konkrētajā brīdī un vai ir konstatējama absolūta nepieciešamība (strict necessity) nopietnai pamattiesību ierobežošanai. Šāds tests izriet gan no ANO, gan Eiropas cilvēktiesību dokumentiem. Arī šis starptautiskais standarts ir saprotamā veidā izklāstīts mūsu kopīgajā paziņojumā. Ir svarīgi to atgādināt Latvijas sabiedrībai, jo mums atšķirībā no daudzām citām valstīm, kas lielām krīzēm ir gājušas cauri vairākkārt, šī faktiski ir pirmā šāda veida situācija.

Pirmā lielā diskusija saistībā ar šo epidēmiju bija par personas datu aizsardzību. Vairākas valstis, piemēram, izmanto mobilo telefonu datus, lai izsekotu, kur pārvietojas slimais cilvēks, un pat publisko šos datus. Ko domājat par šādu praksi?

To pagaidām ir grūti izvērtēt. No vienas puses, neviens nav atcēlis Eiropas Savienības Vispārējo datu aizsardzības regulu. No otras puses, mēs saprotam, ka ir ārkārtējā situācija un ir efektīvi jārīkojas, lai nodrošinātu sabiedrības veselību. Ja epidemiologiem būs nepieciešama šāda informācija, tad acīmredzams, ka valdība visdrīzāk lems, ka epidemiologiem tā tiks dota.

Nākamais jautājums – vai šāda informācija ir jānodod plašai sabiedrībai? Demokrātiskā un tiesiskā valstī, kāda ir Latvija, pirms šāda lēmuma vienmēr ir jānotiek izvērtēšanai. Iespējams, ka gadījumā, ja situācija attīstās nelabvēlīgā virzienā, var pienākt brīdis, kad informācija par vietu, kur dzīvo inficēta persona, ir tomēr jāatklāj sabiedrībai – lai pārējie var labāk izvairīties no saslimšanas. Apdraudējumam pieaugot, pieaugs arī šī "absolūtā nepieciešamība" ierobežot pamattiesības. Vispirms šis tests, pieņemot lēmumus, būs jāveic valdībai un likumdevējam. Bet pēc tam to neapšaubāmi izvērtēs tiesas. Domāju, ka mūsu 23. marta paziņojumā šai ziņā ir ietvertas nepieciešamās vadlīnijas, tādējādi tas savā ziņā ir preventīvs dokuments. Protams, tiesu ziņā būs pēc tam izvērtēt, kā Latvija tiesiskā ziņā būs tikusi galā ar šo ārkārtējo situāciju. Sabiedrībai arī nevajadzētu baidīties, ka tiesu viedoklis būs novēlots, jo tiesu vara tomēr vienmēr savu vērtējumu sniedz pēc fakta un ar laika nobīdi gan miera, gan ārkārtējās situācijās.

Kā šobrīd praktiski tiek organizēts Satversmes tiesas darbs? Vai pieteicēji joprojām var pie jums vērsties un lietas tiks skatītas?

Pašlaik situācija noteikti nav tik slikta, lai mēs kaut kādā veidā iejauktos savas darba kārtības un lietu izskatīšanas termiņos. Mēs turpinām strādāt. Satversmes tiesas process lielākoties notiek rakstveidā, un līdz ar to mums nav tik lielu izaicinājumu saistībā ar personu dalību sēdēs. Mēs turpinām strādāt, nodrošinot tiesas darba turpinātības principa ievērošanu. Tiek pasludināti spriedumi, un mēs sākam skatīt arī jaunas lietas. Zināmas problēmas rada vienīgi jautājums par publiskām tiesas sēdēm, kuru norise šajos apstākļos ir apdraudēta. Šobrīd esam saņēmuši pieteikumus, kas saistīti ar lielu ietekmi uz valsts budžetu, piemēram, par minimālo pensiju apmēru. Šādās lietās, kam var būt potenciāli milzīgs iespaids uz valsts finansēm, saskaņā ar likumu jānotiek publiskam procesam. Saistībā ar vienu no pieteikumiem un atbilstoši likuma prasībām 24. martā tika sasaukta rīcības sēde attālinātā režīmā. Tajā lēmām par publiskās sēdes sasaukšanu 19. maijā, bet ar nosacījumu – ja situācija to atļauj. Šāda piebilde mūsu rīcības sēdes protokolā ir iekļauta pirmo reizi. Iespējams, sēde būs jāpārceļ uz vēlāku laiku.

Šādu "finansiāli ietilpīgu" lietu sakarā krīze droši vien radīs ietekmi ne tikai uz izskatīšanas laiku, bet arī iespējamo iznākumu. Valsts jau šobrīd meklē finanšu līdzekļus paredzamās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Jums acīmredzot nāksies ņemt vērā valsts finanšu stāvokli krīzes apstākļos, un tas var mazināt pensionāru cerības uz minimālo pensiju palielināšanu.

Tieši tāpēc ir labi, ka šādās lietās notiek publiskas tiesas sēdes un tajās izteikties līdzās pieteicējiem ir aicināti daudzu institūciju un sabiedrības grupu pārstāvji, tai skaitā ne tikai Labklājības, bet arī Finanšu un Ekonomikas ministrijas. Tiesa pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīs visdažādākos argumentus.