Šis "Jurista Vārds" ir veltīts diviem nozīmīgiem notikumiem Latvijas valsts un, konkrēti, Latvijas parlamentārisma vēsturē. 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi sanāca pirmā visas Latvijas tautas demokrātiski vēlētā institūcija – Satversmes sapulce, savukārt 1990. gada 4. maijā okupācijas apstākļos ievēlētā padomju šķietamā parlamentārisma institūcija – Augstākā padome – spēja pieņemt vēsturisko Neatkarības deklarāciju, kas kļuva par būtisku pagriezienu ceļā uz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

Abiem šiem svarīgajiem notikumiem šogad bija plānots veltīt plašas svinības – politiskas diskusijas, kultūras pasākumus, izstādes utt. Diemžēl pandēmijas izraisītās krīzes un ārkārtējās situācijas dēļ lielākā daļa no šiem pasākumiem nevar notikt – svētki šoreiz ir jāsvin katram savās mājās, domās un sirdī.

Ļoti ceram, ka šis "Jurista Vārds" palīdzēs noskaņoties svētku sajūtai – gan ar attēliem no abiem vēsturiskajiem notikumiem, gan ar plašo publikāciju par tiesībnieku, politiķi un diplomātu Miķeli Valteru – acīmredzot pašu pirmo latviešu sabiedrisko darbinieku, kurš publiski izvirzīja domu par neatkarīgu Latviju, vienu no valsts dibinātājiem, Pagaidu valdības locekli un diplomātu. Mārtiņa Drēģera pētījuma publicēšana šajā "Jurista Vārda" laidienā bija plānota jau sen – turklāt ne tikai valsts svētku dēļ, bet arī tāpēc, ka tieši šajā laikā Ārlietu ministrija bija iecerējusi organizēt Valtera pārapbedīšanu dzimtajā zemē saskaņā ar viņa pēdējo vēlēšanos. Tomēr situācija ir viesusi korekcijas arī šajos plānos, kas, cerams, drīzumā tiks tomēr īstenoti.

Ārkārtējās situācijas ietekmēts ir arī pārējais žurnāla saturs. Svinot Satversmes sapulces simtgadi, ir pamatots iemesls aplūkot tās galveno veikumu – mūsu valsts konstitūciju. Bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, šoreiz meklējām atbildi uz jautājumu, vai un cik efektīvi Satversme spēj darboties krīzes apstākļos. Esam pagodināti, ka savu redzējumu par to mūsu žurnāla lappusēs piedāvā Valsts prezidents Egils Levits. Tāpat esam pateicīgi visiem tieslietu un politikas lietpratējiem, kas šajos sarežģītajos apstākļos rada iespēju atbildēt uz mūsu aptaujas jautājumiem. Ar lielu gandarījumu jākonstatē, ka eksperti ir vienoti savā slēdzienā – 1922. gadā pieņemtā Satversme spēj risināt arī šāda mēroga problēmas, ja vien tiek gudri un pareizi piemērota. Protams, vienmēr ir iespējami arī uzlabojumi.

Redakcijas vārdā sveicu mūsu lasītājus valstij nozīmīgajos svētkos un vēlu visiem tādu pašu izturību kā mūsu Satversmei, kas spējusi pielāgoties un iziet cauri tik daudziem pārbaudījumiem!