11. Augusts 2020 /NR. 32 (1142)
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas enerģētikas nozares attīstības aspekti klimata pārmaiņu griežos
Mg. iur.
Rolands Vītiņš
 

Kopš 2018. gada 24. decembra ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/20131 (turpmāk – Regula 2018/1999), ar ko tika radīts leģislatīvs pamats uzticamai, iekļaujošai, izmaksefektīvai, pārredzamai un paredzamai enerģētikas savienībai (turpmāk – EnS).

Regulas 2018/1999 4. pantā ir formulētas EnS piecas dimensijas jeb pīlāri:

1) Dekarbonizācija (1. dimensija);

2) Energoefektivitāte (2. dimensija);

3) Enerģētiskā drošība (3. dimensija);

4) Iekšējais enerģijas tirgus (4. dimensija);

5) Pētniecība, inovācija un konkurētspēja (5. dimensija).

Lai nodrošinātu EnS stratēģijas koordinētu un saskanīgu īstenošanu visās tās piecās EnS dimensijās, kā arī 2030. gada mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, Regulas 2018/1999 3. panta 1. punkts, 7. un 8. pants paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sagatavo integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus (nacionālais plāns), kur cita starpā apraksta:

– galvenās esošās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus (turpmāk – pasākumi) nacionālā plāna mērķu sasniegšanai;

– pasākumus reģionālai sadarbībai un finansējuma nodrošināšanai nacionālā un reģionālā līmenī;

– vispārēju pārskatu par investīcijām nacionālā plāna mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanai, kā arī vispārēju novērtējumu par investīciju avotiem;

– pašreizējo situāciju un prognozes par izmaiņām un perspektīvām katrā no piecām EnS dimensijām;

– vērtējumu un salīdzinājumu par esošo un plānoto pasākumu ietekmi uz energosistēmas attīstību, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un piesaisti, veselību, vidi, prasmēm, kā arī makroekonomisko un sociālo ietekmi nacionālā un reģionālā līmenī;

– esošo un plānoto pasākumu mijiedarbību konkrētā politikas dimensijā un atšķirīgās dimensijās nacionālā un reģionālā līmenī;

– pasākumus nepieciešamo investīciju piesaistei nacionālā un reģionālā līmenī.

Tādēļ par vienu no svarīgajiem pēdējā laika notikumiem un aktualitātēm enerģētikas jomā Latvijā varētu uzskatīt atbilstoši Regulai 2018/1999 izstrādāto Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam2 (turpmāk – NEKP 2030 plāns), kas tika apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam"3 (turpmāk – MK rīkojums Nr. 46).

Vērā ņemams ir MK rīkojuma Nr. 46 4. punkts, kas paredz pienākumu nozaru ministrijām, cita starpā izstrādājot vai grozot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, valsts budžeta likumprojektu un ar tiem saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā un ievērot plānā noteiktos mērķus, rīcībpolitikas pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.

Turpmāku pasākumu veikšana un tiesību aktu projektu izstrāde un to pieņemšana, vadoties pēc NEKP 2030 plāna (t.sk. attiecībā uz Latvijas ekonomikas stimulēšanu pēc Covid-19 radītās krīzes), varētu nodrošināt ne tikai videi draudzīgas politikas veidošanu un ieviešanu un klimata neitralitātes ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, bet arī Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos ilgtermiņā, kā arī ātrāku atkopšanos pēc Covid-19 radītās krīzes, sabalansējot ekonomikas veicināšanas un vides aizsardzības intereses.

NEKP 2030 plāna izpilde un ieviešana pat varētu tikt uzskatīta par iespēju veikt Latvijas ekonomikas un enerģētiskās politikas restartu jeb atjaunināšanos pēc Covid-19 radītās krīzes, pārorientējoties no fosilajiem un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju izraisošiem uz atjaunojamiem energoresursiem.

No turpmākās lēmumu pieņēmēju rīcības būs iespējams izdarīt pirmos secinājumus par NEKP 2030 plāna piemērošanas praksi un tā izpildi.

Tā kā NEKP 2030 plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Regulā 2018/1999 minētās EnS piecas dimensijas, tad arī šis raksts ir strukturēts atbilstoši EnS dimensijām, raksta nodaļās īsuma raksturojot EnS dimensijas un to apakšdimensijas jeb elementus, aplūkojot arī tādas ar EnS dimensiju elementiem saistītas aktualitātes kā elektromobilitāte, vienota Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirgus izveide, kā arī energoefektivitātes monitorings.

 

1. Dekarbonizācija

Dekarbonizācijas dimensija (1.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties