Iestādes vēsture 30 gadu garumā liecina, ka atslēgas vārds vienmēr ir bijis "attīstība". To ir virzījuši gan iestādes vadītāji – galvenie valsts notāri (turpmāk – GVN) ar saviem lēmumiem, gan darbinieku aizrautība, gan liesais finanšu budžets, kas vienmēr licis strādāt efektīvāk, kā arī izpildvaras un likumdevēja lēmumi vidēji divas reizes gadā mainīt normatīvo aktu regulējumu, kas secīgi iestādē prasa izstrādāt jaunu normatīvo aktu piemērošanas metodiku, izbūvēt jaunas IT sistēmas, apmācīt darbiniekus un informēt klientus un neļauj atslābt.

Vienmēr esam uzskatījuši, ka esam uz klientu orientēta iestāde. Liels gandarījums bija saņemt pozitīvu klientu vērtējumu – augstāko novērtējumu nominācijā "Līderis informēšanā un konsultēšanā 2019" iniciatīvas "Konsultē vispirms" ieviešanā. Šogad esam definējuši klientu attiecības administratīvā procesa ietvaros ar moto "Reģistrs uzrauga datus, bet klientus – konsultē".

Īpaši vēlētos uzsvērt aizvadītā gada lielāko notikumu – reģistru atvēršanu tiešsaistē un bez maksas. Tādējādi jubilejas gadā iestāde sākusi pildīt abas jau dibināšanas brīdī noteiktās funkcijas – gan reģistrēt informāciju, gan nodrošināt tās pieejamību.

Pamatus liek Tieslietu ministrijas pagraba velvēs

Pirmais iestādes vadītājs GNV Valdis Strauts Reģistra pamatus lika, sēžot uz kastēm Tieslietu ministrijas pagraba velvēs, līdzās esošās ēdnīcas smaržu pavadīts. Tolaik juristi un politiķi daudz diskutējuši, vai uzņēmumu reģistrēšanu uzticēt tiesai kā Vācijā, Igaunijā, Čehijā, Grieķijā, Ungārijā vai valsts iestādei, vai valsts kapitālsabiedrībai kā Somijā, Spānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Bulgārijā, Polijā, Rumānijā, Maltā, Lietuvā, Lielbritānijā, Zviedrijā. Pārliecinošāks tolaik šķitis Zviedrijas, nevis Vācijas piemērs, tāpēc Latvija nonāca to valstu grupā, kurā juridiskas personas reģistrē iestāde, nevis tiesneši.¹

Sākotnēji – no 1990. gada līdz 1993. gadam – uzņēmumus reģistrēja gan Reģistra darbinieki, gan 3.