Mana kā valsts kontrolieres un Valsts kontroles kopumā darba vadmotīvs visus šos gadus ir bijis – sabiedrības interešu pārstāvība un aizstāvība. Sabiedrības interešu aizstāvība, cita starpā, ietver tādu revīziju tēmu izvēli, kas vistiešāk skar sabiedrības labklājību, drošību un iedzīvotāju tiesību ievērošanu. Šādu revīziju rezultātā identificēto trūkumu profesionāla un godprātīga novēršana no atbildīgo valsts un pašvaldību iestāžu puses rada būtisku pozitīvu ietekmi uz mūsu visu ikdienu un mūsu bērnu nākotni. Tāpēc esmu patiesi gandarīta, ka savu astoņu gadu termiņu valsts kontrolieres amatā man ir iespēja noslēgt ar revīziju, kuras rezultāti izgaismo cēloņus atbildīgo iestāžu nespējai sniegt savas valsts iedzīvotājiem pārliecību, ka finanšu un ekonomiskie noziegumi, kuri nodara ļaunumu ikkatra mūsu valsts iedzīvotāja makam, tiek izmeklēti savlaicīgi un profesionāli un izmeklēšanas rezultātā pret pārkāpējiem tiek celtas taisnīgas un neapstrīdamas apsūdzības.
Kāpēc Valsts kontrole veica šo revīziju
Es ticu, ka šīs pēdējās revīzijas "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" rezultāti un Valsts kontroles ieteikumi trūkumu novēršanai gan valdībai, gan atbildīgajām iestādēm kalpos kā ceļa karte vispirms jau neefektīva darba cēloņu novēršanā, bet pēc tam jau tādu rīcību veikšanā, kas tiecas uz izcilību.
Ja valdībai un atbildīgajām iestādēm būs drosme un apņēmība ceļa kartei sekot, mēs kā Latvijas iedzīvotāji to izjutīsim pavisam drīz, un pienāks brīdis, kad ar savu tiesībaizsardzības iestāžu darbu leposimies un pavisam vienkārši – jutīsimies droši un aizsargāti.
Kāds ir bijis Valsts kontroles kā valsts augstākās audita iestādes ceļš uz izpratni, ka finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas jomā Latvijā ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas?
Pirmkārt, par būtiskām un gadiem nerisinātām problēmām saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāti liecināja Valsts kontroles veiktie nozares risku izvērtējumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
