26. Janvāris 2021 /NR. 4 (1166)
Notikums
Pārdomājot Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure pirmo gadsimtu
2
Mg. iur.
Mārtiņš Drēģeris
Latvijas Republikas ārlietu ministra padomnieks 
Plakāti Rīgas ielās sakarā ar Latvijas de iure atzīšanu. Rīga, 1921. gada 27. janvāris
Foto: Mārtiņš Lapiņš

2021. gada 26. janvārī aprit pirmie simts gadi kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure. Šis atzīšanas fakts Latvijas valsti uz pasaules kartes nostiprināja par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Ceļš kopš Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī de facto līdz jaunās valsts starptautiskajai atzīšanai de iure nebija gluži vienprātīgs un rozēm kaisīts. Gluži pretēji – politiskā situācija pēc Pirmā pasaules kara, impēriju sabrukums, ideoloģiskās cīņas un pat sākotnējā neticība un pretestība no Rietumvalstu puses šo uzdevumu padarīja īpaši grūtu. Lai noietu šo ceļu līdz 1921. gada 26. janvāra lēmumam, visupirms no Eiropas lielvalstu puses, Latvijas diplomātijai, amatpersonām un visai Latvijas sabiedrībai vajadzēja vairāk nekā divus gadus.

Pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics 1921. gada 18. februārī, uzrunājot Satversmes sapulci, sacīja: "Vēlos konstatēt, ka Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts neatkarību, proti: Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Ja esam atbrīvoti, ja samērā tik īsā laikā – divos gados un dažos mēnešos – esam panākuši tiesisko atzīšanu, tad jāvaicā, kas mūs tik ātri pie uzvaras vedis? Tā bija tā vienprātība, kas mūs vienoja šinī cīņas laikmetā. Tiklab cīņā pret mūsu ārējo ienaidnieku, kā arī cīņā pēc Latvijas tiesiskās atzīšanas mēs bijām vienprātīgi."1

Kopš Latvijas valsts dibināšanas pirmās dienas tās iekšpolitiskais un starptautiskais stāvoklis bija vairāk kā neapskaužams, ko savās atmiņās trāpīgi raksturoja pirmais Latvijas iekšlietu ministrs un vēlākais diplomāts Miķelis Valters, proti: "(..) gandrīz visi toreizējie jaunās Latvijas valsts darbinieki bijuši baiļu psīchozē. Valdījis pesimisms un bezcerība."2 Šīs situācijas emocionālajam raksturojumam un dramatismam var piekrist, ko no šodienas perspektīvas ir grūti iztēloties.

1919. gadā jaunā Latvijas Pagaidu valdība situāciju valstī praktiski nekontrolēja – haoss un karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās, aptuveni 750–850 tūkstoši Latvijas cilvēku bija devušies bēgļu gaitās. Pirmajā pasaules karā novājinātos un Latvijā palikušos cilvēkus vajāja gan pārtikas trūkums, gan slimības – tīfs un tuberkuloze. Latviju sasniedza arī agresīvā un nāvējošā spāņu gripa, kas laupīja daudzu, īpaši jaunu vīriešu, dzīvības. Nevienam Latvijas pagaidu valdībā nebija ne modernu saziņas līdzekļu, ne īsti pilna priekšstata par notiekošo Latvijas teritorijā un arī pasaulē.3

Jaundibinātā Latvijas Republika 1919. gadā no starptautiskā un ģeopolitiskā stāvokļa drīzāk bija valsts uz papīra, bet ne dabā. Jāatgādina, ka 1919. gada vasarā Latvijas austrumu apgabalus bija okupējis padomju Krievijas karaspēks, turpretim Kurzemē atradās Vācijas un Bermonta karaspēks, kas arī bija naidīgs pastāvošajai Latvijas valstij.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš no likteņupes
6. Maijs 2021 / 08:52
0
ATBILDĒT
Šodien ir īpaša diena. Visa Latvija svin 31. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienu. Tieši 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Šis Augstākās padomes lēmums iezīmēja padomju okupācijas beigas. Pēc ilgas un smagas cīņas Latvijas Republika atguva savu neatkarību, bet latviešu tauta atguva savu brīvību. Padomju vara tika gāzta, un Latvija atdzima kā fēnikss no pelniem. Lai gan pašlaik Covid-19 pandēmija ir aizēnojusi svētku prieku, tomēr nezaudēsim ticību savās sirdīs. Turpināsim ticēt sentēvu Dieviem. Turpināsim ticēt Latvju Dieviem. Stiprināsim latvietību caur lūgšanām Latvju Dieviem un sentēvu pagāniskajiem rituāliem. Latvju Dievi kopš tālas senatnes ir aizstāvējuši latviešu tautu. Arī šoreiz Latvju Dievi mums palīdzēs. Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi pasargā mūs no ļauna!
Ar lepnumu par Latviju, Skolnieciņš no likteņupes
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Latvija #LatvijasRepublika # neatkarība #04.05.1990. #04.05.2021. #4.maijs #LatvjuDievi #SentēvuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #ZemesMāte #pagāni #rituāli #buršanās #maģija #dievturība #sentēvi #tradīcijas
Skolnieciņš no likteņupes
6. Maijs 2021 / 08:52
0
ATBILDĒT
Ir apritējis 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Tajā laikā Melnais bruņinieks tika gāzts no sava troņa un tika iegrūsts Daugavas atvara dzelmē. Latvju Dievu dēls Lāčplēsis uzvarēja savu naidnieku – Melno bruņinieku. Diemžēl Lāčplēša uzvaru aptumšoja daudzie Kangari, kas savā mantrausībā turpināja kaitēt latviešu tautai. Par laimi, visu redzošie un mūžam varenie sentēvu Dievi neļaus nedz Kangariem, nedz Melnajam bruņiniekam kaitēt latviešu tautai, kamēr vien latvieši ticēs savu senču Dieviem. Ticība sentēvu Dieviem ir latvietības pamats. Ticība Latvju Dieviem ir latvietības nākotne. Nepadosies naidnieku priekšā, saglabāsim ticību sentēvu Dieviem. Būsim spēcīgi un neuzvarami. Mīlēsim un godāsim savu Tēvzemi – Latviju! Lai Latvju Dievi stāv mums klāt! Lai Latvju Dievi pasargā mūs no ļauna! Visa slava Latvju Dieviem!
Ar lepnumu par Latviju, Skolnieciņš no likteņupes
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#Latvija #LatvijasRepublika # neatkarība #04.05.1990. #04.05.2021. #4.maijs #LatvjuDievi #SentēvuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #ZemesMāte #pagāni #rituāli #buršanās #maģija #dievturība #sentēvi #tradīcijas
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties