"Jurista Vārda" redakcijā esmu darbojusies gandrīz piecus gadus, un, atskatoties uz šajā laikā izdarīto, man ir liels gandarījums. Autoru katalogā pie mana vārda ir vairāk nekā 180 rakstu (un tas nav izsmeļošs saraksts, jo tajā neietilpst, piemēram, intervijas). Tie ir dažāda rakstura notikumu un grāmatu apskati, redaktora slejas, Satversmes tiesas spriedumu apskati, ko pēdējos gados papildina arī ekspertu komentāri, kā arī viedokļu raksti, ko esmu rakstījusi kā žurnāla autore. Tomēr manis pašas radītais saturs ir tikai daļa no mana darba, kurš lielā mērā sastāv arī no darba ar autoriem – autoru uzrunāšanas, rakstu rediģēšanas un virzīšanas publicēšanai.

Darbs "Jurista Vārda" redakcijā man ir bijis hobija vietā. Ja tas tā nebūtu, būtu ļoti grūti sevi motivēt šim darbam. Man darbs "Jurista Vārda" redakcijā vienmēr (tieši tāpat kā citiem tieslietu redaktoriem pirms manis vai ar ko esmu kopā strādājusi) ir bijis papildu darbs pilnas slodzes pamatdarbam. Tāpēc šim darbam laiks man ir bijis tikai agros rītos, vakaros, brīvdienās un pusdienu pārtraukumos. Es par to nesūdzos, jo tā ir bijusi mana izvēle, bet tas ir mazāk zināms redakcijas darba aspekts.

Tieslietu redaktora darbs "Jurista Vārda" redakcijā noteikti ir viens no netipiskākajiem darbiem, ko Latvijā var darīt jurists, taču tieši tāpēc tas ir saistīts ar unikālu pieredzi un iespaidiem. Pirmkārt, man ir bijusi iespēja tuvāk iepazīt redakcijas kolēģus, par katru no kuriem es varētu uzrakstīt atsevišķu redaktora sleju. Otrkārt, ar "Jurista Vārdu" vienkārši nav iespējams palaist garām nevienu Latvijas tiesību aktualitāti. Treškārt, man ir bijusi iespēja vadīt un organizēt vairākus tematiskos numurus, kā arī ikgadējo studentu pētniecisko darbu konkursu. Ceturtkārt, ar redaktora sleju palīdzību man ir bijusi iespēja pievērst lasītāju uzmanību dažādiem jautājumiem, kas man šķituši aktuāli. Taču lielāko iespaidu uz mani ir atstājušas intervijas, kur man ir bijusi ekskluzīva iespēja runāt aci pret aci ar Eiropas un pasaules augstākā līmeņa juristiem (piemēram, ar Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāju Kūnu Lēnartsu, profesoru Džozefu Veileru, seru Frensisu Džeikobu). Intervijas tekstā es varu atspoguļot to, kas intervijā ir runāts, bet ne gaisotni un iespaidu, ko uz mani atstājusi attiecīgās personas klātbūtne. Tās paliks ļoti siltas un personiskas atmiņas.

Nenoliedzami, kā tas ir raksturīgi jurisprudencē, arī "Jurista Vārda" redakcija dažkārt saņem pārmetumus, aizrādījumus par noteiktu saturu un tā kvalitāti. Es domāju, ka tas ir labi. Tas nozīmē, ka žurnālu lasa un ka lasītājiem rūp labs, kvalitatīvs, daudzveidīgs un daudzpusīgs saturs. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka redakcija žurnāla novērtējumam pievērš uzmanību un reaģē uz to, pat ja tas notiek ilgākā laika periodā. Savukārt, ja kādam šķiet, ka pārmaiņas nenotiek gana ātri vai vispār, ir ļoti plašas iespējas pielikt savu roku, sākot ar tēmu ieteikšanu un rakstu sagatavošanu un beidzot ar tematiskā numura izstrādi viesredaktora statusā. Jāatgādina, ka žurnāla saturs nesastāv tikai no tā, ko spēj sarakstīt vai sagādāt redakcija, un ļoti būtiska loma ir žurnāla autoriem, viņu idejām un aktivitātei. Tāpēc aicinu rakstīt žurnālam un stāstīt redakcijai par savām idejām!

Noslēgumā vēlos paust cerību, ka šīs nav pēdējās rindas, ko jebkad rakstīšu "Jurista Vārdam". Esmu pārliecināta, ka mani raksti žurnālā parādīsies arī turpmāk. Tāpat es arī turpināšu sekot līdzi aktualitātēm un viedokļiem, kas publicēti žurnālā. Tāpēc tiekamies "Jurista Vārda" lappusēs!