Dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa regulējums un izpratne

Krimināllikuma (turpmāk – KL) 1. pantā ir noteikts kriminālatbildības pamats. Panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

KL 1. pants tika papildināts ar piekto daļu ar 2012. gada 13. decembra "Grozījumiem Krimināllikumā" (spēkā no 2013. gada 1. aprīļa), paredzot, ka "nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir jauni pierādījumi vai jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu". Ierosinājums papildināt pantu tika iesniegts pirms otrā lasījuma, un, kā izriet no priekšlikuma pamatojuma, tas saistīts ar to, ka "dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips pašreiz paredzēts tikai Kriminālprocesa likuma 25. pantā, bet pēc sava satura tā ir krimināltiesību norma, kurai jābūt ietvertai arī Krimināllikumā. Minētais princips ir veidots atbilstoši 1950. gada 6. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantā noteiktajam".¹

Ar 2014. gada 15. maija likumu "Grozījumi Krimināllikumā" (spēkā no 2014. gada 15. jūnija) 1. panta pēdējais teikums izteikts jaunā redakcijā: "Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir konstatēti jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļauts būtisks materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpums, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu." No ierosinājuma, kas tika iesniegts uz trešo lasījumu, izriet, ka grozījumi nepieciešami, jo, izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 7. protokola oficiālo tulkojumu, tika secināts, ka tajā apstākļi "jauni pierādījumi" un "jaunatklāti apstākļi" nav izdalīti kā divi atsevišķi kritēriji, bet ir viens kritērijs "pierādījumi par jauniem vai no jauna atklātiem apstākļiem". Turklāt bija nepieciešams KL regulējumu saskaņot ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) regulējumu attiecībā uz kriminālprocesu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai spēkā esošo nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.²

KPL 2. nodaļa iekļauj kriminālprocesa pamatprincipus. Viens no šiem principiem ir dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips, kas noteikts KPL 25.