Raksts tapis, veidojot Gustavam Zemgalam veltītu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ārtelpas izstādi Esplanādē Rīgā, kas būs apskatāma no 12. augusta. Par finansiālu atbalstu izstādes projektam LNVM pateicas Latvijas Zvērinātu notāru padomei, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, zvērinātiem advokātiem Agrim Bitānam, Jānim Kārkliņam, Laurim Liepam.

Vēsturisku laikposmu satricinājuma un lūzuma brīžus raksturo sabiedrības un intelektuāļu tiekšanās pēc kādas idejas, vērtības, kura attīstību ievirzīs jaunā pakāpē, atrisinās pagātnes pāridarījumus, pastāvošās problēmas un dos jaunu cerību rītdienai. Šīs idejas bieži tiek saistītas ar noteiktiem jēdzieniem, atslēgvārdiem, kā brīvība, demokrātija, taisnīgums, tiesiskums, kārtība, vienotība. 19. gs. otrajā pusē, kad tapa latviešu nācijas ideja, un jo īpaši 20. gs. sākumā, kad tika formulētas tās politiskās prasības, cerību uz labāku nākotni iemiesoja tādi atslēgvārdi kā reformas, demokrātija un brīvība. Demokrātisko reformu prasības alkaini un haotiski tika stādītas priekšā 1905. gada revolūcijas laikā, kad autokrātiskās Krievijas un tās Baltijas guberņu sabiedrība pēkšņi tika "politizēta". Pēcrevolūcijas gados un sevišķi 1917. gadā "demokrātija" kļuva par politisku saukli. Latviešu sabiedrība īsā laikā tika ne tikai pie savas, t.i., latviski runājošas, sociāldemokrātiskās partijas pagrīdē, bet arī demokrātu, radikāldemokrātu un nacionāldemokrātu partijām.

Demokrātija vispirms ir politikas jēdziens, kas raksturo noteiktu sabiedrības un varas attiecību modeli. Tomēr plašākā nozīmē tā ir arī vērtību sistēma, kurā katrai balsij ir nozīme, kurā vienlīdzība nozīmē arī nepieciešamību atteikties no pārmērīgām priekšrocībām un privilēģijām. Šīgada jubilārs Gustavs Zemgals (1871–1939) noteikti bija ne tikai Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas un "Demokrātiskā centra" biedrs, bet arī personība, kura ciena demokrātiju kā vērtību kopumu, izvairoties no ārišķībām un skaļiem vārdiem, tiecoties uz visu sociālo slāņu un politiskā spektra saliedēšanu.

Gustavs Zemgals sava mūža gaitā bijis advokāts un notārs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, Valsts prezidents, vairāku parlamenta sasaukumu deputāts, ministrs, Rīgas pilsētas galva, domes deputāts. Savus uzskatus, pārliecību parādījis visvairāk kā praktiķis – jomas profesionālis, kas nevairās no pienākumiem sabiedrības labā, tostarp brīvprātīgiem, bez jebkāda materiāla labuma. Atzīmējot Gustava Zemgala dzimšanas 150. gadskārtu, noteikti ir vērts vēlreiz pārlapot viņa dzīvesgājumu, izceļot viņa lomu daudzveidību latviešu sabiedriskās dzīves un politiskās dzīves ainavā.

Zemgala politisko uzskatu tapšana

Gustava Zemgals dzimis 1871. gada 12. augustā (31. jūlijā pēc vecā stila) Dobeles apriņķa Džūkstes draudzē, Grauzdes pagasta Odiņos (tagad – Džūkstes Brātiņi) kokamatnieka – namdara, galdnieka, ratnieka – Jāņa Zemgala un viņa sievas Grietas ģimenē. Par ģimenes jaunākā dēla krustvecākiem bija aicināti kalps Jēkabs Kalniņš, viņa sieva Lavīze Kalniņa un kāda vietējā mūrnieka sieva Lība Straupmane. Džūkstē Gustavs nodzīvojis pirmos sešus mūža gadus, līdz ģimene pārcēlās uz Pāvilostas apkārtni Kurzemē, kur tēvs bija Upesmuižas amatnieks. Sakas pagasta skolā Gustavs uzsāka skolas gaitas, taču skolas "vācu galā" gūtās zināšanas bijušas ļoti vājas. No lauku amatnieka dēla ierastā dzīves ceļa atšķirīgu iespēju deva brāļu panākumi. Vispirms te izceļams vecākais brālis Roberts Zemgals (1861–1905), kurš bija beidzis draudzes skolu, pārcēlies uz Rīgu un kļuvis par tirgotāju. 19. gs. beigās atvērtajiem Roberta Zemgala veikaliem Āgenskalnā un Sarkandaugavā drīz piepulcējās arī aptiekas preču veikals paša uzceltajā namā Tērbatas ielā 45. "Bodnieka" rocība ļāva gan palīdzēt pastarītim Gustavam, gan arī uzturēt tēvu, kurš vecumdienās pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Gustavs kopš 12 gadu vecuma dzīvoja pie brāļa Roberta un vispirms pusgada laikā pie privātskolotāja Daugavgrīvā apguva visu nepieciešamo, lai iestātos Aleksandra ģimnāzijā. Vēlāk viņš turpat Rīgā pārgāja uz Nikolaja ģimnāziju, ko beidzis varēja apsvērt arī tālāku izglītošanos. Starp citu, brāļa Roberta Zemgala un Jekaterinas (Katrīnas) Jakovļevas ģimenē vecākais dēls bija cits Latvijas zvērinātu advokātu un notāru saimes loceklis – Boriss Zemgals (1891–1948). Ne mazāk apsviedīgs, šķiet, bijis arī Gustava brālis Jānis Zemgals – kredītbiedrības direktors, vairāku komercsabiedrību līdzdibinātājs 20. gs. 20.–30. gados.

Būtiska nozīme Gustava Zemgala dzīvesgājumā bija arī Roberta piemēram sabiedriskajā dzīvē.