Semināra rīkotājs A. Dravnieks par izvēlēto tematu atzina: ja kādreiz Latvijā bija jāskaidro, ka pastāv cilvēka cieņas jēdziens, tad tagad jārunā par cieņas robežām, cieņu vienam pret otru, valsts cieņu pret pilsoni. Savukārt Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs atgādināja par teoriju, kas uzskata, ka sabiedrība attīstās pa spirāli – vispirms ir anarhija, pēc tam despotija, kam seko demokrātija, kas – populisma ietekmē – atkal var pārvērsties par anarhiju. Cilvēka cieņas izpratne un tās respektēšana ir faktors, kas šo civilizācijas "atkritienu" atpakaļ sākotnējā anarhijas stāvoklī var novērst.

Turpinājumā "Jurista Vārds" piedāvā atsevišķas tēzes no daudzajām diskusijām, kas risinājās semināra ietvaros.

Diskusijā par cieņu kā vērtību vispirms iezīmējās, ka cilvēka cieņas jēdziens ir plašs un tā saturs – mainīgs (plašāks vai šaurāks). Ar šo jēdzienu operē reliģija, filozofija u.c. disciplīnas – katra no tām šo konceptu izprot un piemēro dažādi. Kaut arī šie koncepti ir saistīti, tomēr viens otru tie tieši neietekmē.