Novitātes īres tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā

Civillikuma 2126. pants noteic, ka, ierakstot nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām. Šī norma aizsargā trešo personu intereses un kalpo kā stabilitāte civiltiesiskai apgrozībai. Arī likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) tiek uzsvērts, ka īres līguma nostiprināšana zemesgrāmatā var būtiski palielināt īpašuma aizsardzības nodrošināšanas pakāpi gan īpašniekam, gan arī īrniekam.¹ Tomēr jāuzsver, ka šajā likumā ir ietverts brīvprātības princips, jo tikai darījuma dalībnieki ir tie, kas izlemj – nodrošināt vai nenodrošināt noslēgtajam īres līgumam publisko ticamību.

Īres likumā ir iekļauta VII nodaļa "Īres tiesību nostiprināšana", kas pēc būtības noteic kārtību īres tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Īres likuma 35. pants paredz, ka īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā.

Zemesgrāmatu likums ir procesuāls likums, kas reglamentē vispārēju nostiprinājumu izdarīšanas kārtību. Zemesgrāmatu likuma pamatā ir būtiski tiesību nodibināšanas principi. Zemesgrāmatu likuma 8. pants noteic, ka, nostiprinot tiesības, jāievēro šā likuma noteikumi, ciktāl sevišķos likumos nav paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības. Tas nozīmē, ka likumdevējs paredz iespēju arī citās procesuālajās un materiālajās tiesību normās noteikt izņēmumus no vispārējās kārtības. "Lai Zemesgrāmatu likumu neizraibinātu ar neskaidrām piezīmēm, 8. pantā ievietota vispārēja norāde uz visiem tiem likumiem, kas paredz izņēmumus no Zemesgrāmatu likuma noteiktās kārtības."²

Kas attiecas uz Īres likumu, mūsuprāt, likumdevējs ir izvēlējies paplašināti piemērot Zemesgrāmatu likuma 8. panta nosacījumus, jo Īres likumā ir ietverta nodaļa, kurā ir noteikta jauna procesuālā kārtība tiesību nostiprināšanai, kas būtiski atšķiras no Zemesgrāmatu likumā noteiktās.