Kāda ir tiesiskuma (t.s. rule of law) nozīme Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs? Vai ES dibināšanas līgumu "sardze" Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir gatava parādīt zobus, kad dalībvalsts met izaicinājumu ES pamatvērtībām? Vai ES institūcijas vispār var ietekmēt un aizsniegties līdz dalībvalstī notiekošo politisko procesu saknēm?

Šie ir jautājumi, kas nonākuši ES institūciju dienaskārtības augšgalā sakarā ar neseno Polijas Republikas Konstitucionālās tiesas (Trybunał Konstytucyjny, turpmāk – tribunāls) spriedumu,¹ ar kuru tribunāls lēmis, ka atsevišķi Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) panti neatbilst Polijas konstitūcijai.

Kaut arī šis nav pirmais gadījums, kad Polijas tiesa metusi izaicinājumu ES tiesībās nostiprinātajam ES tiesību un institūciju pārākuma principam,² tieši šis spriedums sava klaji izaicinošā un radikālā rakstura dēļ izraisījis plašu rezonansi ES politiskajā un juridiskajā telpā.³

Absolūti skaidrs, ka šis ir pavērsiena punkts ES tiesību sistēmā – ir izgaismots fundamentāls vērtību konflikts starp ES un kādu tās dalībvalsti. Tribunāls met izaicinājumu ES integrācijas un tiesību sistēmas pamatā esošajam apsvērumam, kas paredz, ka ES tiesības visās dalībvalstīs tiek piemērotas un interpretētas vienādi.

1. Par ko ir nolēmums?

Formāli nolēmums ir konsultatīva rakstura atbilde uz Polijas valdības jautājumiem, kas pati par sevi tiek saukta par "agresīvas likumdošanas"⁴ izpausmi un visdrīzāk tika veikta ar nolūku iegūt "tiesu praksi", uz ko varētu atsaukties nākotnē, valdībai izvēloties nepiemērot kādu ES normu.⁵

Apšaubot LES juridisko spēku attiecībā pret nacionālo konstitūciju, nolēmums met izaicinājumu tādām ES pamatvērtībām kā ES tiesību un institūciju pārākuma (jeb supranacionālisma) princips, lojalitātes princips un kompetences piešķiršanas (arī subsidiaritātes) princips.

Tribunāls spriedumā atzinis, ka:

– pirmkārt, Polijas konstitūcijai neatbilst LES 1. panta pirmā un otrā daļa (dalībvalstu kompetenču nodošana ES un "vēl ciešākas Eiropas tautu savienības" veidošana) kopsakarā ar 4. panta 3. punktu (lojālas sadarbības princips), jo šīs normas tribunāla ieskatā ļauj ES institūcijām rīkoties ārpus tās kompetences robežām jeb ultra vires.