Satversmes tiesa 2021. gada 14. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-03-03 "Par Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 78) 88. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 12. augustam) un 89. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai" (turpmāk – Spriedums). Ņemot vērā autoru iesaisti dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesos Latvijā, labprāt iepazīstināsim "Jurista Vārda" lasītājus ar Spriedumu un tajā ietvertajiem galvenajiem secinājumiem.

Īsumā par lietas būtību: pieteikumu iesniedzējas – Rīgas rajona tiesa, Zemgales rajona tiesa, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, Vidzemes apgabaltiesa un Augstākā tiesa (turpmāk – Pieteikumu iesniedzējas) – uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai. Pieteikumu iesniedzēju izskatīšanā esot vairākas civillietas, kurās sadales sistēmas operators, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, cēlis pret enerģijas lietotājiem prasību par parāda piedziņu. Minētās normas aizskarot enerģijas lietotāju tiesības uz īpašumu (finanšu līdzekļi arī uzskatāmi par īpašumu), jo pakļaujot enerģijas lietotājus nesamērīgam maksājumam ar sodošu raksturu.

Apstrīdētās normas noteica: ja sadales sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots pieslēgums pirms komercuzskaites mēraparāta vai enerģijas lietotājs dabasgāzi lieto bez komercuzskaites mēraparāta, vai komercuzskaites mēraparāts vai plomba ir bojāta un kādas minētās darbības dēļ ir samazināts dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas (turpmāk – dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpums), enerģijas lietotājs maksā sadales sistēmas operatoram par izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas pakalpojumiem atbilstoši tā veiktajam pārrēķinam saskaņā ar patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķina metodēm dubultā apmērā, atskaitot ar komercuzskaites mēraparātu uzskaitīto dabasgāzes daudzumu periodā, kurā samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums (turpmāk – apstrīdētajās normās paredzētais maksājums).