Noziedzīgu nodarījumu kopības vispārīgs raksturojums

Pēc 2013. gada 1. aprīļa, kad no Krimināllikuma tika izslēgts 25. pants, kas paredzēja noziedzīgu nodarījumu atkārtotību, noziedzīgu nodarījumu kopība ir viens no diviem atlikušajiem noziedzīga nodarījuma daudzējādības veidiem. Otrs veids ir noziedzīgu nodarījumu recidīvs, kura konstatēšana ietekmē tikai krimināltiesisko piespiedu līdzekli kā atbildību pastiprinošs apstāklis, kas paredzēts Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktā, vai kā apstāklis, kuru jāņem vērā, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.¹ daļu. Noziedzīga nodarījuma recidīva kvalifikācija faktiski izpaužas tikai kā divu jau konstatēto faktu esība, proti, tiek konstatēts, ka persona izdarījusi jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. Turpretī noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijā pastāv visas atsevišķi (vienota) noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas problēmas, turklāt dubultā vai vairākkārtējā apmērā, jo noziedzīgu nodarījumu kopību saskaņā ar Krimināllikuma 26. panta pirmo daļu veido vienas personas izdarīts viens nodarījums vai vairāki nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav arī iestājies kriminālatbildības noilgums.

Papildus tam, ka noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijā jānes divu vai vairāku atsevišķi (vienoto) noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas problēmu nastu, jāatzīst, ka šo nastu smagāku padara vēl problēmas, kas raksturīgas tikai noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijai. Noziedzīgu nodarījumu kopība ir sistēma. Savulaik Latvijas Policijas akadēmijas profesors Ivans Vedins, analizējot sistēmas raksturu, uzsvēra, ka pēc satura sistēmas jēdziens ir saistīts ar veselā jēdzienu, bet veselais korelējas ar daļu. Kā norādījis profesors, par veselā un daļas attiecībām var runāt divos aspektos, kuri koncentrējas jautājumā: vai veselais ir daļu summa? Kvantitātes ziņā, atzīst I. Vedins, veselais ir vienkārša daļu summa. Taču kvalitātes ziņā veselais ir vairāk nekā daļu summa. Veselā kvalitatīvu noteiktību nosaka daļu sakārtotība.