Galvenā administratīvās tiesu prakses veidotāja toreiz, tāpat kā tagad, bija kasācijas instance – Latvijas Senāta Administratīvais departaments (tā to toreiz sauca). Kaut gan Likums par administratīvām tiesām tika pieņemts 1921. gadā, Administratīvais departaments Senātā tika izveidots agrāk – 1919. gadā, reizē ar abiem pārējiem – Civilās kasācijas departamentu un Kriminālās kasācijas departamentu (1918. gadā senatoru bija vēl tik maz, ka Senāts nedalījās departamentos).

Laikā no 1918. gada līdz Senāta likvidēšanai 1940. gadā Administratīvajā departamentā strādājuši 10 senatori, un departamentam bijuši divi priekšsēdētāji – Kristaps Valters no 1919. līdz 1934. gadam un Jānis Kalacs no 1934. līdz 1940. gadam.

Par Kristapu Valteru, kurš bija ne tikai Administratīvā departamenta, bet vienlaikus arī Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs, jau ir rakstīts gan "Augstākās Tiesas Biļetenā",¹ gan "Jurista Vārdā".² Ar piemiņas ozola stādīšanu K. Valtera dzimtajā pusē Kuldīgā Augstākā tiesa sāka Latvijas Senāta simtgades gadu.

Šis raksts būs mēģinājums vairāk iepazīt Administratīvā departamenta otro priekšsēdētāju J. Kalacu, kurš departamenta vadītāja amatā bija īsāku laiku – tikai sešus gadus, bet senatora amatā – 19 gadus no 23 Senāta pastāvēšanas gadiem. Tātad praktiski visa Latvijas administratīvo tiesību prakse pirmajā brīvvalsts laikā bija veidota ar viņa vislielāko līdzdalību.

J. Kalacam mūžībā aizejot, viņa līdzgaitnieks senators Mintauts Čakste rakstīja: "Kā jurists ar plašu izglītību un lielu praks, Kalācis³ ieņēma izcilu vietu latviešu tiesībnieku starpā. Viņa ietekmē veidojās administratīvās tiesas prakse, un tai nebija tās pagātnes kā civilajai un kriminālajai tiesai. Prakse bija radāma no pašiem pirmsākumiem. Senators J. Kalācis šo uzdevumu veica sekmīgi, un Latvijas brīvvalsts administratīvās tiesas vēsture paliks saistīta ar viņa vārdu. Savas lielās zināšanas un piedzīvojumus senators Kalācis parādīja arī likumprojektu izstrādāšanā un rakstos speciālajā literatūrā. [..] Senatoru Jāni Kalāci latviešu juristu saime paturēs atmiņā kā vienu no saviem izcilākajiem locekļiem."⁴

Trikātas lauksaimnieka dēls

J. Kalaca plašā izglītība un lielā dzīves pieredze veidojās, izmantojot tā laika iespējas.

Dzimis 1868. gada 10. janvārī Trikātas pagasta Tiepeles muižā Valkas apriņķī lauksaimnieka ģimenē. Tēvs Pēteris, māte Henriete. Latvietis, luterticīgais.

Mācījies Tiepeles pagastskolā un Trikātas draudzes skolā, pēc tam Valmieras apriņķa skolā un Rīgas guberņas ģimnāzijā. Savā biogrāfijā J. Kalacs raksta: "Apmeklēt un pabeigt ģimnāziju man laimējās tikai tādēļ, ka ģimnāzijas vadība mani atsvabināja no mācības maksas, jo šos izdevumus mani vecāki nespēja nest." Apriņķu skolās un ģimnāzijās tolaik latviešu valoda netika ļauta, tādēļ ģimnāzisti apvienojās nelegālos pulciņos, kuros latviešu valodā lasīja un apsprieda referātus par dažādām tēmām.