Satversmes tiesa 2021. gada 13. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018‑18‑01 "Par Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Šajā lietā Satversmes tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST), lūdzot prejudiciāla nolēmuma pieņemšanu personas datu aizsardzības nianšu dēļ, kurus regulē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Regula Nr. 2016/679 (turpmāk – VDAR).

EST sprieduma lietā Nr. C‑439/19 (turpmāk – Lieta) centrā ir Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta otrā daļa, uz kuras pamata jebkuram interesentam (tostarp atkalizmantošanai dažādu komersantu nolūkos) bija pieejama informācija par vadītāju valsts reģistrā esošajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, kas pēc pieteikuma iesniedzēja viedokļa nebija atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvai 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, VDAR 10. pantam un Satversmes 96. pantam. Gan EST, gan Satversmes tiesa atbalstīja iesniedzēju un atzina minēto likuma normu par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu, tomēr tikai tajā daļā, kas attiecas uz pārkāpumu uzskaites punktu publiskošanu.