Izeja uz Ārpustiesas ceļvedi ir izvietota jaunajā E-lietas portālā (elieta.lv), un šis rīks bez papildu ierobežojumiem, piemēram, īpašas reģistrācijas vai autorizācijas, ir pieejams ikvienam interesentam. Ceļvedis ir piemērots lietošanai gan datorā, gan viedtālrunī, un tam nav nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās.

Projekta "Justīcija attīstībai" koordinatore Lauma Legzdiņa skaidro, ka šī ceļveža mērķis ir dot iespēju personai noteikta veida juridiskas problēmas risināt pašai, ar piedāvātā rīka palīdzību soli pa solim virzoties uz priekšu. Proti, interesentam ceļvedī vispirms ir jāizvēlas savai juridiskajai problēmai atbilstošā civiltiesību kategorija, kurai attiecīgi ir pakārtoti viens vai vairāki tematiskie scenāriji. Piemēram, šobrīd Ārpustiesas ceļvedis nodrošina konsultācijas par šādiem civiltiesību institūtiem:

– ģimenes tiesību jautājumi ar šādām apakškategorijām jeb scenārijiem – laulības šķiršana, laulāto kopīgās mantas sadale šķiršanās gadījumā, uzturlīdzekļu piedziņa un saskarsmes tiesības;

– naudas piedziņas jautājumi – naudas piedziņa (virs 2500 eiro) un naudas piedziņa vienkāršotās procedūras lietā (līdz 2500 eiro);

– īpašuma tiesību jautājumi – kopīpašuma izbeigšana.

Jāpiebilst, ka jau drīzumā ceļveža iespējas tiks paplašinātas ar vairākiem jauniem scenārijiem, piemēram, piedāvājot ieteikumus un risinājumus arī no īres tiesībām un intelektuālā īpašuma tiesībām izrietošiem strīdiem, kā arī par darba algas piedziņu.

Tāpat, kā stāsta projekta "Justīcija attīstībai" vadītāja Anna Skrjabina, izstrādes procesā vēl ir tādi tiesību institūti kā servitūti, darba tiesības, ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpilde Latvijas Republikā un otrādi – Latvijas tiesu nolēmumu izpilde ārvalstīs, kā arī pieteikums par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas tiesā.

Kā jau minēts, šī ceļveža darbības princips ir palīdzēt soli pa solim nonākt līdz iespējamiem rīcības variantiem. Tas nozīmē, ka persona, izvēloties savai situācijai atbilstošo scenāriju, secīgi atbild uz norādītajiem jautājumiem, un atkarībā no sniegtās atbildes ("jā" vai "nē") tiek piedāvāts nākamais solis. Tas var būt gan vienkārši jautājums, gan arī jautājums, kas papildus ietver paskaidrojošo daļu, lai persona varētu izvēlēties tās situācijai atbilstošo atbildi. Piemēram, ja konsultācijai izvēlēts scenārijs "Naudas piedziņa vienkāršotās procedūras lietā", tad vienā no soļiem tiek arī jautāts: "Vai Jūsu attiecībās kaut viena no pusēm ir komersants?" Attiecīgi līdz ar atbilžu variantiem, atsaucoties uz Augstākās tiesas praksi, papildus dots arī skaidrojums par komercdarījuma jēdzienu un apsvērumi, kādēļ ir jānoskaidro, starp kādiem tiesību subjektiem pastāv tiesiskās attiecības, no kurām izriet prasījumi. Savukārt citos gadījumos sniegti ieteikumi tālākai rīcībai un piedāvāti arī avoti, kur meklēt detalizētāku informāciju. Piemēram, scenārijā par saskarsmes tiesībām līdz ar ieteikumu ģimenes konfliktsituācijas risināšanai izmantot mediācijas pakalpojumus dotas arī izejas uz atbilstošiem interneta resursiem.

Tādējādi personai, kura saskārusies ar juridisku problēmu, šis ceļvedis palīdz apzināties gan tās būtību, gan arī iespējamos risinājumus, sniedzot maksimālu informatīvo atbalstu. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka ceļvedim ir ieteikuma raksturs un šī rīka izmantošana nerezultējas ar konkrētu automatizētu lēmumu par strīda vai problēmas atrisinājumu. Tā joprojām ir konsultācija, un tās satura izstrādē tikuši iesaistīti atbilstoši speciālisti, tostarp tiesneši, advokāti vai konkrēto nozaru juristi. Kā vienu no piemēriem L. Legzdiņa min īres tiesību scenārija izstrādi, kurā aktīvi līdzdarbojas arī Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors un jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma projekta izstrādes darba grupas vadītājs Mg. iur. Mārtiņš Auders.

Izmantojot Ārpustiesas ceļvedi, papildus jāņem vērā, ka tas ir sagatavots, ievērojot tiesisko regulējumu, kas ir spēkā attiecīgā juridiskā jautājuma risināšanas scenārija izstrādes vai aktualizācijas brīdī. Taču, kā mierina L. Legzdiņa, šie scenāriji tiks pārskatīti un koriģēti atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām. Tomēr šī monitorēšana nav ikdienas darbs, tādēļ, konstatējot kādas nepilnības, ikviens ir aicināts par to ziņot, rakstot uz e-pasta adresi Lauma.Legzdina@ta.gov.lv. Tāpat vienmēr arī ieteicams pārliecināties par normu spēkā esošo redakciju konsultācijas brīdī. Lai to atvieglotu, ceļvedī izvietotas arī saites kā izeja uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem.

Ārpustiesas ceļveža galvenā mērķauditorija nav profesionāli juristi, taču tiem var būt liela loma šī rīka popularizēšanā, savā ikdienas darbā saskaroties ar dažādām situācijām jeb civiltiesiskiem strīdiem, kuros personām kā vienu no iespējām varētu ieteikt izmantot arī šo rīku. Tā izstrādātāji uzsver vairākus būtiskus ieguvumus, ko dod šāds ceļvedis. Piemēram, risinājuma pieejamība – nav nepieciešamas juridiskas zināšanas, ērta lietošana, vienkārša valoda, iespēja pārskatīt un mainīt iepriekš iesniegtās atbildes u.c. Šādam rīkam ir gan sociāla, gan ekonomiska ietekme – tas ļauj jebkuram bez maksas uzzināt efektīvāko veidu savas juridiskās problēmas risināšanai un veicina iespēju atrisināt strīdu bez tiesas iesaistes, ietaupot gan savus, gan tiesas resursus. Savukārt, ja bez tiesvedības tomēr neiztikt, ceļvedis veicina kvalitatīvāku prasību iesniegšanu tiesā, jo, ieklausoties padomos, personas tam ir vairāk sagatavotas, teiksim, uzzina un izpilda pirmstiesas strīda izskatīšanas kārtību vai sagādā visus nepieciešamos dokumentus, kas pievienojami prasības pieteikumam.

Jautāta par šāda ceļveža izcelsmi, A. Skrjabina teic, ka ideja par to nav aizgūta no citu valstu pieredzes, bet gan radusies pašiem, sekojot līdzi ekspertu diskusijām par to, kā tiesu pakalpojumus padarīt pieejamākus sabiedrībai, un tajās viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana. Tādēļ sākotnēji ceļveža ieceres iniciatoriem bijuši pat tik ambiciozi plāni kā mākslīgā intelekta prognozēts lietas iznākums un prasības pieteikuma veidlapas automatizēta sagatavošana. Taču, attīstoties idejai, radušies nopietni jautājumi un izaicinājumi, piemēram, par nepieciešamiem izejas datiem un algoritmu, pēc kura šāds rīks sniegtu prognozes par iespējamu lietas iznākumu tiesā vai pat uzreiz to izlemtu.

Tādēļ rezultātā priekšroka tomēr dota mērķim, kas personām nodrošina juridiskās palīdzības atbalstu pirmstiesas procesā un caur to arī atslogo pašas tiesas. Turklāt ir plānots šo rīku pilnveidot vēl vairāk, lai personas, kurām tomēr jāizšķiras par tiesvedību, uz tiesu dotos vēl labāk sagatavotas.