Specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptver visu Latviju. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Savu darbību tā sāka 2021. gada 31. martā, un galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Par jaunās Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome sākotnēji iecēla šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu, bet 2021. gada 17. septembrī Tieslietu padome vienbalsīgi apstiprināja viņu par šīs tiesas priekšsēdētāju.
Kāds, jūsuprāt, kopumā bijis Ekonomisko lietu tiesas pirmais darbības gads?
Pirmo gadu es raksturotu ar vārdu – dinamisks. Nav bijuši brīži, kad būtu bijis maz darba, bet nav bijis arī tā, ka mēs būtu pārslogoti vai iegrimuši izskatāmo lietu kalnos. Pēdējos mēnešos ienāk salīdzinoši maz lietu, bet gadu kopumā varētu raksturot tiešām kā dinamisku.
Vai, jūsuprāt, ir attaisnojusies specializācijas veidošana pirmās instances līmenī, pārējās instances saglabājot iepriekšējā formācijā? Arī pašā Ekonomisko lietu tiesā bija lietu sadales plāns, bet faktiski visi tiesneši skata jebkuras kategorijas lietas. Vai tiesnešiem nevajadzētu noteikt konkrētas specializācijas?
Pilnvērtīgai atbildei uz šo jautājumu ar vienu darbības gadu varētu būt nepietiekoši. Bet ir skaidrs, ka, ņemot vērā konkrētās lietu kategorijas, kas tiek iedalītas mūsu tiesai, strauji pieaug mūsu kompetence un ieskats šajās kategorijās. Vidējā termiņā tas nesīs augļus, mēs esam salīdzinoši kompakts kolektīvs, un mēs varam savstarpēji apmainīties domām. Mums neveidojas situācija, ka tiesneši skata vienas kategorijas lietas gan Ventspilī, gan Daugavpilī, bet savstarpējās informācijas apmaiņa nenotiek. Tas, ko tiesnesis patstāvīgi spēj atrast, tiek iekļauts arī nolēmumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
