Jāatgādina, ka 15. februārī iznākušais eseju krājums – grāmatžurnāls – tika veidots ar mērķi iedziļināties Satversmes pamatjēdzienu saturā, kā arī uzrādīt problēmas un nākotnes izaicinājumus, kas saistīti ar šiem jēdzieniem. Krājumā lasāma 51 eseja, ko iespējams iedalīt trīs tematiskās grupās: esejas, kas aplūko lielās idejas un ideālus, kas atrodas Latvijas valsts pamatos (Latvijas tauta; Valstsgriba; Republika; Demokrātija; Neatkarība; Eiropas Savienība u.c.); jēdzieni, kas apliecina, ka Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts centrā atrodas cilvēks (Pamattiesības; Cilvēka cieņa; Dzīvība; Brīvība; Vienlīdzība; Diskriminācijas aizliegums; Personas neaizskaramība; Privātums; Ģimene u.c.); esejas, kas analizē valsts un sabiedrības savstarpējās attiecības un valsts darba organizēšanu (Tiesiska valsts; Taisnīga tiesa; Kopējais labums; Solidaritāte; Sociāli atbildīga valsts u.c.). Visas esejas bez maksas pieejamas portālā juristavards.lv.¹

Tādējādi pirms vairāk nekā gada, redakcijai sākot darbu pie eseju krājuma, bija mērķis veikt sava veida "Satversmes auditu". Un tobrīd likās, ka lielākais Latvijas sabiedrības izaicinājums, tai skaitā tiesiskajā ziņā, ir pandēmija, kas bija raisījusi asas diskusijas par tādiem principiāliem valsts pastāvēšanas un sabiedrības funkcionēšanas pamatjautājumiem kā savstarpējā solidaritāte, cilvēka cieņa, cilvēka veselības un dzīvības cena, kā arī valsts varas rīcības, sabiedrības drošības un indivīda brīvības robežām.

24. februārī notikušais Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā pandēmijas nestajiem iekšpolitiskajiem satricinājumiem lika atkāpties valsts ārējās drošības apdraudējumu priekšā. Turklāt nevienu, kam tuvi Satversmē ietvertie humānisma, demokrātijas un tiesiskuma principi, nevar atstāt vienaldzīgu šausmas un ciešanas, ko pašlaik pārdzīvo Ukrainas tauta, cīnoties pret agresoru.

Tādēļ eseju krājuma autoru tikšanās, dabiski, ieguva jaunu saturisku piepildījumu: 16. maijā Rīgas pilī, kurp Valsts prezidents bija aicinājis grāmatžurnāla veidotājus un eseju autorus, risinājās diskusija "Satversmes lasīšana pēc 24. februāra".²

Diskusiju ar uzrunām atklāja Valsts prezidents Egils Levits (arī viņš ir viens no krājuma eseju autoriem) un žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. Sarunu vadīja Valsts prezidenta padomnieks Dr. iur. Jānis Pleps, tajā piedalījās Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, Latvijas Universitātes profesore Dr. iur. Sanita Osipova, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Pasākuma gaitā tika meklētas atbildes uz jautājumiem: vai Satversme spēj reaģēt uz izaicinājumiem, pietiekami saliedē Latvijas tautu un palīdz valstij efektīvi darboties šādu satricinājumu apstākļos? Kāds ir pašaizsargājošas demokrātijas tvērums?

Žurnāla "Jurista Vārds" redakcija vēlreiz pateicas visiem eseju krājuma autoriem par ieguldījumu Satversmes izpratnes veicināšanā un konstitūcijas popularizēšanā Latvijas sabiedrībā. Eseju krājums tā publicistiskās formas un eseju lakoniskā izmēra dēļ jau guvis interesi Latvijas skolās un augstskolās, kā arī starp žurnālistiem, vēsturniekiem, politiķiem u.c. lasītājiem, kas interesējas par valsts tiesiskajiem pamatiem, bet kam akadēmiskie Satversmes komentāri ir pārāk komplicēts izziņas avots.

Jāatgādina, ka visi ar Satversmes simtgadi saistītie dažādu institūciju ar moto "Atver Satversmi" rīkotie pasākumi atspoguļoti šeit: satversme100.lv.