Ievads

Satversmes tiesa 2022. gada 14. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-38-01 "Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.¹ punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam", atzīstot apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmei.

Minētajā lietā autors sniedza savu viedokli, paužot uzskatu, ka, vērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ir svarīgi izvērtēt, vai regulējums nodrošina līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt tiesisko stabilitāti un tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, no vienas puses, un nepieciešamību noteikt taisnīgu jeb pietiekamu pārsūdzības termiņu (kas nodrošina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 3. punkta "b" apakšpunktā nostiprinātās tiesības uz pietiekamu laiku savas aizstāvības sagatavošanai), no otras puses.

Autora ieskatā, jautājums par to, vai valsts ir atvēlējusi apsūdzētajam pietiekamu laiku un iespējas sagatavot aizstāvību kriminālprocesā, tai skaitā iesniedzot kvalitatīvu apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ir nesaraujami saistīts ar konkrētu kriminālprocesu un tā raksturojošiem elementiem, daži no kuriem expressis verbis noteikti arī apstrīdētajā regulējumā, proti, kriminālprocesa apjoms un sarežģītība.