Nenoteiktais tiesību jēdziens un tā piepildīšana ar saturu iestādē

Administratīvā procesa iestādē galvenais mērķis ir tiesisks, tostarp objektīvs un lietderīgs, pēc iespējas ātrāk izdots administratīvais akts. Šajā procesā iestādei nereti ir jāpiemēro arī tiesību normas, kuras satur vairāk vai mazāk abstraktus jēdzienus, kuri ir interpretējami, ņemot vērā mainīgus faktiskos apstākļus. Turklāt tiesību norma nepaskaidro, kādus un cik daudz apstākļus iestādei jānoskaidro, tas tiek atstāts pašas iestādes ziņā un dažādos gadījumos var atšķirties. Tādi, piemēram, ir jēdzieni "taisnīgums", "demokrātiska iekārta", "valsts drošība", "sabiedrības drošība", "laba reputācija", "kaitējums sabiedrības interesēm", "rupjš pārkāpums", "krietns un rūpīgs saimnieks". Šādus tiesību normās ietvertos jēdzienus, kuru saturs piemērotājam ir jāatrod katrā konkrētā gadījumā, dēvē par nenoteiktajiem tiesību jēdzieniem.

Tiesību literatūrā un praksē abstraktas tiesību pazīmes apzīmēšanai tiek lietots arī termins "atklāts tiesību jēdziens", "atklāts juridisks jēdziens", "nenoteiktais juridiskais jēdziens", arī "ģenerālklauzula"¹ (E. Levits attiecībā uz pēdējo ir norādījis, ka tā ir galēji atklāts juridisks jēdziens²). Arī Senāta Administratīvo lietu departaments lieto dažādus apzīmējumus. Tiesu nolēmumu datubāzē³ visbiežāk atrodami nolēmumi, kuros minēts apzīmējums "ģenerālkauzula" un "nenoteiktais tiesību jēdziens", bet ir lietoti arī citi iepriekš minētie apzīmējumi. Salīdzināšanai: Civillietu departaments samērā bieži lieto arī apzīmējumu, izmantojot iekavas – "nenoteikts (atklāts) juridisks jēdziens". Visbiežāk gan ne iestāžu lēmumos, ne tiesu spriedumos, arī tad, kad piemērojamā tiesību norma ietver nenoteikto tiesību jēdzienu, tas īpaši netiek norādīts (un to arī nav nepieciešamības darīt).

Nenoteikto tiesību jēdzienu izmantošana ir viens no likumdošanas tehnikas paņēmieniem, kura mērķis ir līdzsvarot tiesiskās noteiktības un taisnīguma prasības, palīdzot tiesību normu fleksibilizēt, zināmā konkrētās piemērošanas gadījumu daļā samazinot normatīvās regulēšanas negatīvos blakusefektus.⁴ Ar šo jēdzienu palīdzību likumdevējs tiesību normu padara elastīgāku, spējīgāku pielāgoties tādām izmaiņām kā sociālētiski uzvedības noteikumi, ieradumi, sabiedrībā valdošā tiesiskā pārliecība u.c.⁵

Nenoteikto tiesību jēdzienu izmantošana tiesību normā veido sākotnēji apzinātu likuma robu, ko vienlaikus var uzskatīt par tikai šķietamu robu, kura aizpildīšana iespējama tiesību tālākveidošanas ceļā.⁶ Šo jēdzienu saturs konkrētajā gadījumā atrodams, izmantojot tiesību normu interpretācijas metodes, jo īpaši teleoloģisko metodi.