2022. gadā tika svinēta gan Latvijas Satversmes, gan Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma (konkordāta) noslēgšanas simtgade. Latvijas konstitūcija noteica, ka jaundibinātā valsts ir moderna, demokrātiska un sekulāra, savukārt konkordāts regulēja Romas Katoļu baznīcas darbību Latvijā, nodrošinot šīs reliģiskās kopienas pilnvērtīgu eksistenci un reliģiskās brīvības tiesību ievērošanu. Latvijas valstij konkordāts bija viens no pirmajiem starptautiskajiem līgumiem, kas turklāt tika noslēgts ar tik nozīmīgu un ietekmīgu valsti kā Vatikāns. Labvēlīga attiecību nokārtošana ar Katoļu baznīcu tobrīd pilnīgi noteikti veicināja Latgales integrāciju vienotā valstī ar citiem Latvijas novadiem. Konkordāts arī noteica, ka tiek izveidota Rīgas bīskapija un tiek iecelts arhibīskaps, tātad Latvijā dzīvojošajiem katoļiem ir sava pārvaldes sistēma un viņi vairs netiek pakļauti ietekmei no ārpuses (pirms tam Latgales, Vidzemes un Igaunijas draudzes piederēja Mogiļevas arhidiecēzei ar centru Pēterburgā).¹

Lai profesionāli diskutētu par konkordāta nozīmi Latvijas politiskajā vēsturē un par baznīcas un valsts attiecībām mūsdienās, 13. decembrī iznāca šiem jautājumiem veltīts tematisks žurnāla "Jurista Vārds" laidiens, kas tapa, redakcijai sadarbojoties ar Ārlietu ministriju.² Savukārt 14. decembrī Rīgas pilī notika Latvijas reliģisko līderu, politiķu, vēsturnieku, juristu un reliģijas pētnieku diskusija "Valsts un baznīcas attiecības modernā sabiedrībā", kuras ietvaros arī tika svinīgi atvērts šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens.³

Decembra nogalē vizītē uz Vatikānu devās delegācija Latvijas vēstnieces pie Svētā Krēsla Elitas Kuzmas vadībā. Delegācijā ietilpa arī Augstākās tiesas senators, diskusijas "Valsts un baznīcas attiecības modernā sabiedrībā" rīkotājs un vadītājs Dr. iur. Jānis Pleps, žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte un Latvijas vēstniecības pie Svētā Krēsla padomniece Gundega Pumpure.

20. decembrī vēstniece E. Kuzma nodeva Vatikāna Apustuliskajai bibliotēkai Latvijas Nacionālās bibliotēkas dāvinājumu. Veltījumu pieņēma Vatikāna Apustuliskās bibliotēkas arhivārs un bibliotekārs arhibīskaps Andželo Vinčenco Zani (Angelo Vincenzo Zani) un Vatikāna Apustuliskās bibliotēkas prefekts Čezāre Pasīni (Cesare Pasini). Latvijas delegācija Vatikāna bibliotēkas krājumiem nodeva arī "Jurista Vārda" 13. decembra tematisko laidienu. Dāvanai tika pievienota arī Pirmās dienas aploksne ar Latvijas pasta izdoto pastmarku par godu konkordāta simtgadei, Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča grāmata "Dove va l’Occidente? La profezia di Bernhard Welte" ("Quo vadis, Rietumu pasaule?") un filma par godināmo bīskapu Boļeslavu Sloskānu.

21. decembrī vispārējās audiences laikā Latvijas delegācija tikās ar pāvestu Francisku, kuram "Jurista Vārda" galvenā redaktore D. Gailīte uzdāvināja "Jurista Vārda" tematisko laidienu. Savukārt pāvests Francisks pagodināja redakciju ar pāvesta medaļas dāvinājumu.

Žurnāla "Jurista Vārds" redakcija pateicas Ārlietu ministrijai un jo īpaši vēstniecei E. Kuzmai par vērtīgo ierosinājumu aktualizēt diskusiju par valsts un baznīcas attiecībām modernā, demokrātiskā valstī, kā arī konkordāta vēsturisko un aktuālo nozīmi. Redakcija ir ļoti pagodināta par vēstniecības radīto iespēju dāvināt žurnālu Vatikāna bibliotēkai un pāvestam Franciskam. "Jurista Vārds" ir viens no ļoti retajiem preses izdevumiem latviešu valodā, kas ir nonācis šajā unikālajā pasaules līmeņa rakstu krātuvē, ko mēdz dēvēt arī par visu bibliotēku māti.