Ievads

Saeima ir ieviesusi no 2023. gada 1. janvāra trīs būtiskas izmaiņas Publisko iepirkumu likuma regulējumā par izslēgšanas noteikumiem sakarā ar iepriekš noslēgta līguma saistību nepildīšanu.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) dati par 2019. gadu, otrs pasūtītāju biežāk izmantotais izslēgšanas pamats ir iepriekš nepildīts līgums, kas izmantots 11,7 % no visiem izslēgšanas gadījumiem.¹

Šī iemesla dēļ citu starpā tika nolemts pilnveidot esošo kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu regulējumu, t.sk. papildinot to ar jauniem Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva) norādītajiem fakultatīvajiem izslēgšanas iemesliem, tādā veidā dodot pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus kandidātus un pretendentus.

Regulējuma vēsture

Iepriekš noslēgta līguma saistību nepildīšana kā pretendentu un kandidātu izslēgšanas pamats Latvijas tiesībās pirmo reizi tika ieviesta 2013. gadā. To ierosināja Saeimas likumdošanas 3. lasījumā labklājības ministre I. Viņķele, pildot finanšu ministra pienākumus, kad tika veikti grozījumi iepriekšējā Publisko iepirkumu likumā, kas zaudēja spēku 2017.