Bāriņtiesu darbības problēmu mērogs

Jau 2019. gadā Latvijā bija iecerēta visaptveroša bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reforma. Taču praksē šī reforma vai vismaz sistēmas pilnveides uzsākšana diemžēl ir reducējusies tikai uz dažām praktiskām izpausmēm. Viena no tām – bāriņtiesu skaita samazināšana, kas patiesībā bija saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. 2022. gada janvārī noslēdzās bāriņtiesu apvienošana, un šobrīd Latvijā 117 bāriņtiesu vietā ir 43.

Kā otru aktivitāti var nosaukt 2021. gada 16. jūnija grozījumus Bāriņtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas augstākas kvalifikācijas prasības bāriņtiesas sastāvam un nodarbināšana uz darba līguma pamata (iepriekš bija vēlētas amatpersonas). Savukārt kā trešais paveiktais darbs ir funkcionālās pārraudzības noteikšana Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai noteiktās lietu kategorijās (aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā). Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem sistēmu pilnveidot, 2022. gadā tiesībsargs secināja, ka normatīvo aktu grozījumu mērķis nav sasniegts – bāriņtiesās ir personāla krīze, un tās nevar kvalitatīvi veikt savus pienākumus. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir vērsusi uzmanību uz to, ka vairākās pašvaldībās attiecībā uz bāriņtiesas darbinieku noslodzi ir krīze un darbinieki nevar kvalitatīvi veikt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tiek pieļautas būtiskas nepilnības, kā arī notiek darbinieku izdegšana.¹ Tādēļ, neraugoties uz solījumiem par visaptverošu reformu, var sacīt, ka bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizstāvība joprojām ir apdraudēta, un uz to norāda arī Tiesībsarga birojā saņemtās daudzās sūdzības par bāriņtiesu darbiniekiem. Tajās vērsta uzmanība uz šādu bāriņtiesu darbinieku rīcību:

1) objektivitātes trūkums, kas izpaužas kā nepamatoti labvēlīgāka attieksme pret vienu no vecākiem.