Šobrīd izmeklēšanas stadijā ir vairākas starptautiska mēroga krimināllietas, kuru ietvaros tiek izmeklēta iespējamu noziedzīgu nodarījumu veikšana saistībā ar kolektīvo finansēšanas platformu darbību. Kā skaļākos piemērus var minēt "Grupeer", "Envestio" un "Kuetzal".¹ Šīm krimināllietām kopīgais ir to pārrobežu raksturs, potenciāli vairākos desmitos miljonu eiro mērāms nodarītā mantiskā kaitējuma apmērs un vairākos tūkstošos mērāms cietušo jeb investoru loks. Diemžēl viens no šo lietu vienojošajiem elementiem ir tas, ka virzība kriminālprocesa ietvaros ir ļoti lēna, kā arī cietušajiem par kriminālprocesa virzību sniegtā informācija pārsvarā aprobežojas ar vispārīgu paziņojumu, ka tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības un turpinās izmeklēšana.

Kaut arī katra investora pieteiktais nodarītā mantiskā kaitējuma apmērs ir atšķirīgs, pēc būtības faktiskā situācija un veids, kādā tika nodarīts kaitējums, ir identisks, tādēļ, cietušajiem cenšoties aizsargāt savas tiesības kriminālprocesa kārtībā, savā ziņā var tikt vilktas paralēles ar t.s. kolektīvajām prasībām, kas gan nav tipisks krimināltiesību institūts. Šīm lietām ir pievērsta sabiedrības interese gan Latvijā, gan ārpus tās, tādēļ kriminālprocesa ilgums un kvalitāte ir nozīmīgi faktori, ko vērtē ne tikai aizskartās personas, bet arī plašāks sabiedrības loks Latvijā un ārvalstīs. Kaut gan šīs lietas objektīvi ir sarežģītas, cietušo tiesību aizsardzība nekādā gadījumā nedrīkstētu kļūt simboliska un formāla, jo īpaši attiecībā uz tiesībām saņemt nepieciešamo informācijas minimumu par attiecīgo kriminālprocesu. Turklāt attiecīgajās lietās nepietiek tikai ar nacionālajiem resursiem un ir nepieciešams izmantot iespējas, ko nodrošina starptautiskā sadarbība krimināllietās, jo īpaši Eiropas Savienības tiesiskais regulējums. Tāpat būtiski ir izvēlēties izmeklēšanas stratēģiju, kas visātrāk un efektīvāk spēs sasniegt nepieciešamo rezultātu – nodrošināt un savākt pierādījumu kopumu, lai lietu varētu nodot prokuratūrā un tālāk iztiesāšanā tiesā.

Lai arī cietušajiem nav obligāta pienākuma aktīvi izmantot savas procesuālās tiesības, lielākoties cietušajiem tomēr ir būtiski zināt un sekot līdzi, kā norit izmeklēšana kriminālprocesā, kurā tie atzīti par cietušajiem. Informācija par pirmstiesas kriminālprocesa, un jo īpaši izmeklēšanas, virzību cita starpā ir svarīga, lai gūtu pārliecību par kriminālprocesa mērķtiecīgu un efektīvu virzību, nepieciešamības gadījumā lūdzot amatā augstākām amatpersonām dot norādījumus procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu. Turklāt, esot informētiem par kriminālprocesa virzību un tajā sasniegto, cietušie un viņu pārstāvji var sniegt atbalstu izmeklēšanai, ļaujot tai virzīties uz kriminālprocesa mērķu sasniegšanu. Turpretī bez pienācīgas informācijas saņemšanas cietušajiem praktiski ir liegtas iespējas pilnvērtīgi izmantot savas tiesības pirmstiesas kriminālprocesā. Šajā rakstā tiks aplūkoti būtiskākie autoru praksē novērotie, ar cietušo pārstāvību kriminālprocesā saistīti problēmjautājumi, piedāvājot arī savu redzējumu par iespējamiem risinājumiem.

Informācija cietušajam par pirmstiesas kriminālprocesa virzību un tās apjoms

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 97.¹ panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka pie cietušā pamattiesībām kriminālprocesā pieder tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību un par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.