Ieskats vēsturē

Regulatīvā ietvara attīstība Eiropas Savienībā

Viens no Eiropas Savienības (ES) mērķiem ir veicināt brīvu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Tomēr pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados lielākajā daļā ES elektroapgādes un gāzapgādes uzņēmumi joprojām bija vertikāli integrēti monopoli. Tomēr tika nolemts arī šos tirgus pakāpeniski atvērt konkurencei. Šādā veidā, balstoties uz tādu valstu kā, piemēram, Lielbritānija, pieredzi, bija iecerēts radīt apstākļus konkurencei starp dažādiem ražotājiem, piesaistīt jaunas investīcijas elektroenerģijas ražošanas sektoram, kā arī samazināt izmaksas patērētājiem. Tika uzskatīts, ka konkurence sekmēs efektivitātes pieaugumu elektroenerģijas ražošanas sektorā, jo ražotāji tiks mudināti optimizēt jaudas, kā arī izvairīties no ekonomiski nepamatotām investīcijām. Vienlaikus reformu mērķis bija novērst arī riskus, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanas un infrastruktūras pakalpojumu savstarpējām šķērssubsīdijām, kā arī politiski motivētus ierobežojumus nepieciešamo investīciju veikšanai ražošanas un tīklu aktīvos.

Būtiskākie iedīgļi elektroenerģijas tirgus liberalizācijai ES mērogā aizsākās jau 1996. gadā, kad dalībvalstis uzsāka darbu pie apjomīgas likumdošanas, lai attīstītu ES enerģētikas politiku, tostarp deregulējot un harmonizējot iekšējo enerģijas tirgu. Laika gaitā šis process ir virzījies aizvien tālāk, un kopš tā pirmsākumiem ir pieņemtas jau četras enerģētikas likumu pakotnes:¹

• No 1996. līdz 1998. gadam Eiropas Komisija (EK) pirmajā pakotnē ietvēra divas jaunas direktīvas, kas aizsāka elektroenerģijas un gāzes tirgus sākotnējo liberalizāciju.
• 2003. gadā EK pieņēma otro enerģētikas pakotni. Tajā ietilpstošo direktīvu mērķis bija nodrošināt gāzes un elektroenerģijas piegādātāju izvēles tiesības gan rūpnieciskajiem patērētājiem, gan mājsaimniecībām, tādējādi veicinot energoapgādes konkurenci patērētāju interesēs.
• 2009. gadā pieņēma trešo enerģētikas pakotni. Tā ietvēra reformas enerģijas tirgotāju un ražotāju nodalīšanai no pārvades tīklu operatoriem (t.i., vertikāli integrēto monopolu sadalīšana), prasības neatkarīgiem regulatoriem, jaunas Eiropas aģentūras izveidošanu energoregulatoru sadarbībai (ACER), Eiropas elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru apvienību (ENTSO-E un ENTSO-G) izveidi un pastiprinātas patērētāju tiesības mazumtirdzniecības tirgos. Minētā pakotne nodrošināja būtisku pamatu iekšējā enerģijas tirgus izveidei.
• 2019. gadā pieņēma ceturto enerģētikas pakotni² ar mērķi veicināt atjaunīgās enerģijas attīstību,³ aktīvāku elektroenerģijas galalietotāju iesaisti tirgū u. tml. Tika arī paplašināta ACER kompetence pārrobežu regulatīvās sadarbības jomā.

Nozīmīgs tirgus darbības uzticamības nodrošināšanas akts ir 2011. gada 25. oktobra regula (EU) 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT). Tirgus dalībniekiem un pārvades sistēmas operatoram ir aizliegts ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju un veikt tirgus manipulācijas, kā arī ir pienākums sniegt uzraudzībai nepieciešamo informāciju regulatoram un to sadarbības aģentūrai ACER. Tirgus uzraugiem ir ļoti būtiska loma elektroenerģijas tirdzniecības procesā un attiecīgi arī pilnvaras sodīt pārkāpējus.

Brīvā tirgus attīstība Latvijā

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā par monopolistu elektroenerģijas tirgū Latvijā kļuva valsts uzņēmums "Latvenergo", kura pārziņā bija ne tikai elektroenerģijas ražošana, bet arī pārvade un tirgošana. Vērts piebilst – nevar gan apgalvot, ka šajā periodā tirgū nebija nekādu konkurences elementu.